21 °C
Lai palielinātu aizsprosta drošumu, būvēs HES rezerves pārgāzni. Izbūves darbus sāks 2026. gadā
Tā kā Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) pašreizējo maksimālo caurlaides robežu Daugavai ir potenciāls pārspēt, elektrostacijā ir plānots sākt būvdarbus, izveidojot rezerves pārgāzni, kas spētu nodrošināt papildu caurlaidības spēju vismaz 4000 kubikmetri sekundē.
"Pārgāzne ir specifisks apvedkanāls, pa kuru iespējams operatīvi novadīt milzīgu ūdens apjomu droši kontrolējamā veidā. Tātad – drošība iedzīvotājiem, lejteces apdzīvotām vietām un HES būvei," skaidro AS "Latvenergo" runas vīrs Andris Siksnis, norādot, ka mūsdienīgās hidroelektrostacijās rezerves pārgāzne ir neatņemama to sastāvdaļa, kāda savulaik netika iekļauta Pļaviņu HES izbūves prasībās.
Darbus sola pabeigt 2030. gadā
"Pļaviņu HES rezerves pārgāznes projekts palielinās aizsprosta drošumu un samazinās tā pārrāvuma risku iespējamās avārijas situācijās un palu ūdens novadīšanu, lai novērstu situācijas, ka palu ūdeņi jāpārvada pāri Pļaviņu HES būvei, radot tai papildu slodzi un nevēlamas vibrācijas," teic A. Siksnis, informējot, ka
Aizkrauklē blakus Pļaviņu HES ir izvēlēta labākā rezerves pārgāznes vieta atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumam, izstrādāts skiču projekts, veiktas apjomīgas izpētes un norit darbs ar būvprojekta izstrādi.
2024. gadā plānots atsākt rezerves pārgāznes projektēšanu, aktualizējot un papildinot jau izstrādāto dokumentāciju, lai 2026. gadā varētu uzsākt pirmos būvdarbus, bet projektu pilnībā pabeigt plānots 2030. gadā.
200 miljonu investīcijas
Pārgāznes būvdarbu izmaksas tiek lēstas aptuveni 200 miljonu eiro apjomā, tiesa gan, šobrīd tās ir visnotaļ aptuvenas, precīzus aprēķinus varēs noteikt pēc būvprojekta izstrādes. Projektu paredzēts īstenot par AS "Latvenergo" līdzekļiem.
"Bagātīgos pavasara un pēdējos gados arī ziemas palos visa Latvija priecājas par majestātiskajiem ūdenskrituma skatiem, vērojot atvērtos Pļaviņu HES aizvarus. Taču Pļaviņu HES ir sava maksimālā caurlaides robeža, bet Daugavai – potenciāls to pārspēt," skaidro A. Siksnis. Izrādās, ka šī problemātika ir identificēta jau krietni sen.
Kā piemēru Siksnis min 1931. gada palus, kuru laikā upes pietece gan teorētiski, tomēr ievērojami pārsniegusi Pļaviņu HES esošo caurlaidi.
"Tāpēc viens no galvenajiem rezerves pārgāznes uzdevumiem ir nodrošināt vismaz 4000 m3/s lielu papildu caurlaidības spēju Pļaviņu HES," klāsta A. Siksnis, mudinot novērtēt Pļaviņu HES pārgāznes izbūvi kā ilgtspējas pasākumu. "Tās izbūve palielinās Pļaviņu HES aizsprosta drošību, kas ir būtisks Daugavas HES hidrotehnisko būvju avārijas risku mazinošs pasākums. Pļaviņu HES rezerves pārgāzne ir arī ieguvums visai valsts tautsaimniecībai. Tā, neradot izmaksas sabiedrībai, palielina HES zaļās enerģijas ražošanas drošumu," norāda eksperts.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums ir gandarīts, ka Pļaviņu HES pārgāznes projekts novērsīs iespējamos avārijas riskus. "Šis projekts lielā mērā ir saistīts ar drošību, proti, lai Daugavas lejtece līdz pat Rīgai, to ieskaitot, netiktu applūdināta. Tostarp tas saistās arī ar militārās drošības risku novēršanu, kādi ir īpaši jāņem vērā šajos nemierīgajos laikos," teic L. Līdums.
Mazdārziņi – tikai uz laiku
Būvniecība notiks gan Aizkraukles pašvaldības zemēs, gan AS "Latvenergo" piederošajos īpašumos. "Abos valdījumos izveidotie mazdārziņi ir bez likumiskām izmantošanas tiesībām, iedzīvotāji jau savlaicīgi ir informēti par to, ka ar laiku šīs teritorijas tiks izmantotas saimnieciskai darbībai un tās būs jāatstāj. Līdz ar to 2024. gads ir pārejas periods dārzkopības apturēšanai projekta teritorijā, lai sāktu iekārtot būvlaukumu.
Izprotot un nākot pretim nedaudzajiem dārziņu izmantotājiem, to darbības pārtraukšana paredzēta pēc sezonas rudenī, novācot visu ražu
un radot iespēju sezonas laikā pārcelt vajadzīgos stādījumus un esošās pagaidu būves uz jaunām pašvaldības ierādītām vietām," klāsta A. Siksnis, atzīstot, ka emocionāli saprot attieksmi pret radušos situāciju no mazdārziņu lietotāju puses, taču norāda, ka Aizkraukles iedzīvotājiem arī ir pretējs viedoklis, jo viņi redz ieguvumus pilsētvidei ar sakārtotu ainavu.
"Jau pirms padsmit gadiem bija zināms par iecerēm būvēt pārgāzni. Diemžēl šis projekts tika nepārtraukti pārcelts. Tāpēc mazdārziņu īpašnieki jau sen rēķinās ar to, ka šajā teritorijā var būt tikai saimniekošana uz laiku. Protams, pašvaldībai būs jāierāda mazdārziņu īpašniekiem kāds cits zemes gabals, par to šobrīd tiek domāts," klāsta L. Līdums, norādot, ka iedzīvotāju skaits, kuri šobrīd saimnieko teritorijā, kura būs jāpamet, neesot liels – pāris desmiti. "Pilsētas attīstībai pārgāznes projekts, vismaz tā būvniecības laikā, varētu dot tādu kā uzrāvienu, jo būvnieki šeit dzīvos, ēdīs, tādējādi tērēs savu naudu. Vietējiem uzņēmējiem tas varētu radīt saimnieciskās darbības pacēlumu," spriež L. Līdums.
