4.4 °C
Valdību veidojošo partiju koalīcija vienojusies, ka par pašvaldību lietām atbildīgā ministrija sāks darbu pie likumprojekta par Rēzeknes domes atlaišanu.
Vakar pēc koalīcijas sēdes vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") medijus informēja par vienošanos sākt darbu pie likumprojekta Rēzeknes domes atlaišanai. Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā. Agrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, lēsa ministre.
I. Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025. gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas. Tam gan vēl būšot nepieciešami likuma grozījumi. Rēzeknes pilsētas dome 21. februārī, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem bija pēdējā diena pašvaldības budžeta pieņemšanai, sabalansētu budžetu nepieņēma.
Finanšu ministrija ir paziņojusi, ka Rēzeknes pilsētas pašvaldība tagad nesaņems solīto piecu miljonu eiro aizdevumu, kas nepieciešams pilsētas finanšu situācijas stabilizēšanai.
2023. gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre atstādināja no amata toreizējo Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs ("GKR") vakar pēc koalīcijas sanāksmes pauda vērtējumu, ka iepriekš no valdības puses ticis izdarīts viss, lai Rēzeknes esošajai politiskajai varai dotu iespējas turpināt strādāt, bet pilsētas vadošie politiķi nav tās izmantojuši. O. Burovs kā pozitīvu piemēru un pretstatu Rēzeknei minēja Talsu novada pašvaldību, kur deputātu vairākums tomēr spēja pieņemt nepopulāru budžetu, lai sabalansētu savus izdevumus un kvalificētos valsts aizdevuma saņemšanai.
