Pirms Latvijas Republikas atjaunošanas gadadienas ar neatkarības balsotāju, LR Augstākās Padomes deputātu "4. maija deklarācijas kluba" prezidenti Veltu Čebotarenoku tiekamies Rīgā pie Saeimas esošajā Neatkarības skvērā.
Nosaukums, piemiņas zīme, var teikt, ir pašu izcīnīta, lai paaudzēm ir ko atcerēties par notikumiem, kas risinājās parlamenta ēkā 1990. gada 4. maijā un pēc tam. Velta ir bēdīga, jo par vienu kluba biedru kļuvis mazāk. Tikko mūžībā devies piecdesmitais no 138 "par" balsojušiem Augstākās Padomes locekļiem Alfrēds Čepānis. Tomēr kluba vadītāja saņemas, jo jārunā ir – par stāvokli valstī, par sajūtām, ar kādām sagaidām atjaunotā valstiskuma 34. gadskārtu.
Cik svarīgi cilvēkiem, ka pazūd padomju okupācijas gadu zīmes – ka novākts okupeklis, ka Rīgā vairs nav Maskavas, Turgeņeva, Ļermontova iela, bet ir Emīlijas Benjamiņas, Vilhelma Purvīša un Lastādijas iela?
V. Čebotarenoka: Ar to neesam pārsteigušies, bet pat nokavējuši. Tie ir "lielgabali", ko atstāja padomju armija un iekārta aizejot, – savus simbolus, okupācijas laika ielu nosaukumus, okupekļus, citus pieminekļus, un tie bija sen aizvācami. Ir ļoti jārevidē Latvija, jo noteikti būs vēl kas svešs, padomisks aizķēries. Arī kritušie karavīri, kas saguluši ceļmalās, – vai nav pelnījuši atdusas vietu kapos? Okupekļa krišana lielā mērā bija mūsu kluba panākums, jo publiski uzstājāmies par nojaukšanu. Man bija gods piedalīties manifestācijā ar prasību gāzt Pārdaugavas monstru un par palīdzību Ukrainai.
Pirms svētkiem, sverot un domājot, ko vēl mums, bijušajiem balsotājiem par neatkarību, izdevies rosināt, –
ir liels prieks par reālas brīvības atņemšanas spriedumu tam – nezinu, kā nosaukt –, kurš norāva puisim no pleciem karogu, kas gāja no šīs manifestācijas, un sita jaunietim.
Tas notika pēc mūsu vēstulēm, kurās nepiekāpīgi prasījām taisnu tiesu, un paldies advokātam Egonam Rusanovam, ka palīdzēja puisim, kurš izcieta pazemojumu un aizvainojumu no pāridarītāja. Spriedums gandarī ne tikai jaunu cilvēku, kurš parādīja savu politisko nostāju, un viņa aizstāvjus, bet arī mūsu klubu, apzinoties, ka turpinām līniju – par neatkarību, par godīgumu, par to, lai Latvija būtu demokrātiska, tiesiska valsts. Kā cilvēki, kas esam ar Ukrainu, esam apmierināti, ka tam, kurš naidīgā, vardarbīgā veidā ir pret, būs jāpasēž cietumā.