Komunista un ideālista kapteiņa Sabļina naivums un traģēdija 1975. gadā. Par kādiem reāliem notikumiem Rīgā vēsta seriāls "Dumpis".
Stāsts par PSRS jūras kara flotes virsnieku Valēriju Sabļinu (1939–1976) un viņa 1975. gadā organizēto sacelšanos uz karakuģa "Storoževoj", kas likts pamatā šobrīd kinoteātros un televīzijā pieejamajam režisora Andreja Ēķa seriālam "Dumpis", bija viens no lielākajiem padomju iekārtas noslēpumiem. Dokumentu vairākums, kas skar šo lietu, kā Krievijas, tā rietumvalstu arhīvos joprojām ir slepeni. Notikušā detaļas PSRS Valsts drošības komiteja (VDK) neizpauda pat kompartijas augstākajam ešelonam.
Gadiem ilgi informācija par to, kas 1975. gada 8. un 9. novembrī notika uz pretzemūdeņu kuģa jeb fregates "Storoževoj" klāja Daugavā, Rīgā un pēc tam Baltijas jūrā, bija pieejama pavisam šauram specdienestu, padomju kompartijas un militārās vadības lokam, kaut baumas par to klīda. Vien pašās 80. gadu beigās, Mihaila Gorbačova pārbūves un atklātības periodā, kad izrādījās, ka 3. ranga kapteiņa, "Storoževoj" komandiera vietnieka politiskajā darbā jeb vienkārši zampoļita idejas toreiz lielā mērā bija sakritušas ar to, ko konkrētajā brīdī mēģināja darīt Gorbačovs, presē ne bez pretestības iznira pirmās publikācijas.
Abus pārliecinātos komunistus vadīja iekšēja sajūta, ka izkurtējušo padomju valsti nepieciešams attīrīt un atgriezt pie idealizētajiem, idejiskajiem pirmsākumiem. Gorbačovs paveikt neiespējamo mēģināja "no augšas", kamēr Sabļins pirms tam to bija iecerējis savdabīgas revolūcijas ceļā "no apakšas".
Gadījums ar "Storoževoj" bija tik satricinošs, ka arī 80. gados, kad daudzi liecinieki un savulaik atbildīgus amatus ieņēmušās militārpersonas vēl bija dzīvas, par spīti jaunajām vēsmām, vēsturniekiem un žurnālistiem nācās burtiski izcīnīt katru informācijas drupatu.
"Storoževoj" sāga arī tad daudziem šķita lieta, ko labāk neatcerēties. Jāpiebilst, ka lielu darbu toreiz paveica tad progresīvais Rīgas laikraksts "Sovetskaja molodjož".
Dalībnieku intervijās balstīto stāstu par "Storoževoj" laikraksts turpinājumos publicēja 1990. gada marta sākumā, un šīs ziņas vēlāk pārceļoja kā Rietumos, tā Krievijā iznākušajās grāmatās, kas notikumu ainu pakāpeniski padarījušas aizvien pilnīgāku.
Vīlies komunists
Kad Sabļinu tiesāja, viņu padarīja par "nomaskējušos pretpadomju elementu", kurš ilgi gudrojis, kā nodot "padomju dzimteni", musinājis vientiesīgos dienesta biedrus un plānojis kuģi, uz kura dienēja, aizdzīt uz Rietumiem, uz Zviedriju. Taču līdz 1975. gadam karjeras ziņā priekšzīmīgais un apzinīgais virsnieks nekādi neiederējās tādai lomai. Sabļins nāca no dinastiskas kara jūrnieku dzimtas, PSRS kara flotē dienēja kopš 1956. gada, bija absolvējis prestižo Frunzes Kara akadēmiju un vēl Ļeņina Kara politisko akadēmiju, ko kā kara flotes politiskās audzināšanas darbinieks jeb poļitruks 3. ranga kapteiņa pakāpē ar izcilību pabeidza 1973. gadā.