"Strādājot zinātnē, katra diena ir citādāka. Allaž jāizglītojas, jābūt apritē, jāzina, kas jauns notiek tavā nozarē. Darbošanās laboratorijā līdzinās izmeklētāja darbam, tikai daudz drošāks, jo nav jāsastopas ar likumpārkāpējiem," saka Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošā pētniece, ķīmijas doktore Liene Grigorjeva.
Lienes Grigorjevas laboratorijas izmeklētāja darbs nu jau desmit gadus saistīts ar jaunu metožu izveidi ķīmisko savienojumu radīšanai. Kā norāda zinātniece, medicīna, farmācija, materiālzi- nātnes un citas ar ķīmiju saistītas zinātnes un tautsaimniecības nozares nav iedomājamas bez organiskajiem savienojumiem.
Taču ķīmisku savienojumu radīšana bieži vien nav videi draudzīga: var nākties izmantot kaitīgus reaģentus, kas, nonākot notekūdeņos, kaitē cilvēkam un videi. Tāpēc L. Grigorjeva kopā ar pētnieku grupu meklē, kā ķīmiskos savienojumus radīt videi draudzīgāk un arī lētāk. Par savu pētījumu "Kobalta katalizēta C–H saites funkcionalizēšana" L. Grigorjeva šoruden saņēma prestižo "L Oreal" balvu sievietēm zinātnē.
Ideja radās ASV
Jautāta, ko tieši pētījusi, zinātniece stāsta, ka klasiskās organiskās sintēzes metodes ķīmisko savienojumu ieguvei un vielu pārveidošanai bieži ietver skarbus reakcijas apstākļus: ir nepieciešamas augstas temperatūras, kā arī jāizmanto videi un cilvēkam kaitīgi reaģenti, turklāt, izmantojot šīs klasiskās metodes, jāpatērē salīdzinoši daudz laika nepieciešamo molekulu ieguvei. Tāpēc jāmeklē jaunas sintēzes metodes, lai molekulas iegūtu vienkāršākā veidā, īsākā laikā un izmantojot lētākus reaģentus.
Šīs metodes gan palīdzēs vienkāršākā, lētākā un videi saudzīgākā veidā radīt jau zināmus un savu lietderību pierādījušus ķīmisko savienojumus, gan arī radīt savienojumus, kas pagaidām zinātnē vēl nav iegūti, tātad arī pētīti un aprakstīti. Faktiski šādu metožu atrašana ir svarīgs priekšnoteikums medicīnas un citu ar ķīmiju saistīto nozaru attīstībai.
L. Grigorjeva skaidro: visu organisko savienojumu pamatā ir oglekļa (C) un ūdeņraža (H) saite. Tā ir ļoti inerta, tā īsti nereaģē ar citām ķīmiskām vielām, un tas kavē šo savienojumu pārveidošanu. Lai šo saiti aktivētu, tātad padarītu vielas pārveidojamas, ir izstrādātas īpašas metodes. Tās balstās uz pārejas me- tālu katalīzi, kurā tiek izmantoti tādi dārgmetāli kā pallādijs, rodijs un rutēnijs.