"Bet diženi turējās" – tā var teikt par nacionālajām vērtībām un galvenokārt to uzturētājiem. Šogad Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstā apstiprinātas četras vērtības. Kopš 2016. gada to jau ir 38. Kāds ir ieguvums nākotnē un kādus pienākumus šis statuss uzliek?
Divas no četrām ir kultūrtelpas: Piebalgas kultūrtelpa (pieteicējs: Cēsu novada pašvaldība), kuras iedzīvotāji – piebaldzēni – ir būtiski latviešu nacionālās identitātes nesēji savā savdabīgajā patībā, kas veidojusies, savijoties senām prasmēm, dzīvestelpas specifikai, nerimstošajai vajadzībai pēc izglītības un zināšanām, un Bārtas kultūrtelpa (pieteicējs: Dienvidkurzemes novada pašvaldības Kultūras pārvalde), kas atrodas Lejaskurzemē un kopā ar kaimiņu (Nīcas un Rucavas) kultūrtelpām ir nozīmīga kultūrvēsturiska vieta Latvijā, kur tiek saglabātas, joprojām dzīvas uzturētas un arī atjaunotas senās tradīcijas.
Iekļaušanai sarakstā apstiprināta arī celu jostiņu aušanas tradīcija Ziemeļlatgalē (pieteicējs: biedrība "Upītes jauniešu folkloras kopa") – viens no senākajiem jostu aušanas veidiem, kas pazīstams visā Latvijā, bet bijis īpaši izplatīts Latgalē, kā arī sēņu vākšana un izmantošana (pieteicējs: Latvijas Mikologu biedrība) – nacionāla mēroga tradīcija, kas tiek kopta visā Latvijā un ir saistīta gan ar zināšanām par dabu, gan kulinārajām un citām prasmēm.
2024. gads – jubileju zīmē
Bārtas kultūrtelpa: vietai piesaista kultūra
Bārtas kultūrtelpa atrodas Lejaskurzemē, šeit plūst Bārta un Vārtāja, lielākās apdzīvotās vietas ir Bārta, Krūte, Ķīburi, Plosti un Sūnciems.
"Bārtas ciemīns – mačs ciemīnis, bet diženi turējās," joprojām tā dzied Bārtā. Pagasta iedzīvotāju skaits ir neliels – ap 500 bārtenieku. Kopiena ir vienota kā liela ģimene. Tās kodolu veido šeit paaudzēs dzīvojošās dzimtas – Meļķi, Ķudi, Ķīburi, Dobeļi, Plāciņi, no kuru uzvārdiem arī cēlušies ciemu nosaukumi – Ķīburciems, Dobeļciems, Plāciņciems…
Bārtas nozīmīgākie mantojuma glabātāji ir Bārtas muzejs, Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, tautas lietišķās mākslas studija "Kamolītis", bērnu folkloras kopa "Bārtenieki".
Bārtas krāšņais tautastērps ir kanonizējies un kļuvis par vienu no spilgtākajiem latviešu tautastērpu simboliem, to labprāt darina un nēsā ne tikai Bārtā, bet daudz kur citur Latvijā (daudziem Latvijas deju ansambļiem un koriem ir Bārtas tērpi) un arī diasporā. Slavens ir Bārtas amatierteātris – gandrīz jau simt gadus Bārtā vietējie cilvēki izspēlē dažādas lugas un muzikālus uzvedumus. Īpatnēja ir tradicionālā virtuve – maizes cepšana, siera siešana, baltais sviests, alus brūvēšana – tā ir tikai daļa no kulinārās tradīcijas.
2023. gada pavasarī pēc 70 gadu pārtraukuma, pateicoties Bārtas vīriem Mārim Ķudim un Eināram Ķudim, kā arī vēstures entuziastam Guntim Rolim no Dunikas, tika atjaunota Bārtas plostu siešanas un pludināšanas tradīcija, kas izsenis bijusi vietējo ļaužu raksturīga sezonāla nodarbe, jo Bārta bija ūdensceļš kokmateriālu pludināšanai uz Liepājas ezeru.
Bārtas etnogrāfiskā ansambļa dziedātāja Gunta Klievēna vaicā: "Ko varam atstāt nākamajām paaudzēm? To unikālo vietu, ko sauc par Bārtu, mūsu skaisto tautastērpu, tradīcijas. Bārtenieki zina, ka žūra ir auzu ķīselis, bet mēs paši vairs nezinām, kā to žūru vāra. Mums Bārtā ir atrodamas spiras, un tās nav zaķīšu mežā atstātās, bet gan mazi, mazi rudzu miltu cepumiņi. Cieti izceptus, tos var iemest kabatā un paņemt līdzi. 2024. gadā mūsu etnogrāfiskajam ansamblim apritēs deviņdesmit pieci gadi. Tas ir dibināts 1929. gada decembrī Liepājā, kad biedrības namā tika izrādīts etnogrāfisks uzvedums "Kāzas Dižkungos". Ansambļa dibinātājs un ilggadējs vadītājs ir mūsu tagadējās priekšdziedātājas Līvijas Otaņķes, ko tur slēpt, manas mammas, kura ansamblī dzied jau kopš 1958. gada, krusttēvs Jēkabs Ķīburs. Tā nu sanācis, ka ansamblī joprojām dziedam abas – mamma un meita.
Līvijai Otaņķei nu jau pāri astoņdesmit gadiem. Krusttēvs viņai atstāja skaistu mantojumu – paša ar roku pierakstītas Bārtas tautasdziesmas, tradīcijas un rotaļas, uzvedumu scenārijus. Tā ir ļoti, ļoti bieza grāmata rokrakstā, ko esam iecerējuši laist klajā skaistā izdevumā. Tā viss nākamais, 2024. gads paies ansambļa jubilejas zīmē, jo tā bijušajam vadītājam un tautas daiļamata meistaram Zigurdam Rukutam, kurš nu raugās no debesu maliņas, 2024. gadā būtu deviņdesmit gadu jubileja.
Savukārt 2025. gadā apritēs 150 gadi izcilajai Latvijas personībai Jānim Birzniekam. Tā vien pa kripatiņai visu kopā vācot un izrādot, aicinām cilvēkus uz mūsu mazo, mazo Bārtas novadiņu. Mēs patiešām esam palikusi ļoti maza vietiņa. Kāpēc palikuši? Jau trešo gadu vairs nav skolas, vairs nav bērnudārza, nav arī jūtama uzņēmējdarbība. Reti kuram zemniekam ir palīgi, lielākoties visu dara paši. Maz darba vietu, cilvēki brauc strādāt citur, atgriežas vēlu vakarā un tad nu kultūra un mūsu tradīcijas ir tās, kas piesaista šai vietai. Mums ir arī bērnu folkloras kopa "Bārtenieki", kas nupat nosvinēja trīsdesmit gadu jubileju. Skolas, kur kopa agrāk darbojās, vairs nav, bet nu mazie atraduši pajumti mūsu kultūras namā."