Leiverkrogs, kas atrodas Madonā, un netālais Smeceres krogs piedzīvojuši dažādus vēstures līkločus, bet to liktenis tomēr bijis veiksmīgs, jo šobrīd turpinās šo ļaužu pulcēšanās vietu citādā un mūsdienīgā dzīve. Par Madonas puses krogiem vēstījums sērijā "Krogu stāsti".
Pirms gada žurnālā "Mājas Viesis" publicējām staciju stāstus, atklājot, kā tad agrāko dzelzceļa staciju ēkām klājas mūsdienās, kad daudzām no tām vilcieni vairs garām nekursē un biļetes netiek pārdotas. Līdzīgi Latvijā ir ar krogiem – ēkām, kas to būvniecības pirmsākumos bijušas paredzētas ceļotāju un zirgu atpūtai, bet vēlāk pārtapušas par alkoholisko dzērienu tirgotavām un dzertuvēm, kad droši vien arī radies teiciens "uz krodziņu līdzens ceļš, uz baznīcu grumbuļains". Jo krogi parasti atradās blakus lielceļiem, bet uz dievnamiem nereti nācās kāpt kalnā. Katram krogam mēdza piešķirt savu nosaukumu, kuru dažkārt pārņēma ap krogu izveidojušās apdzīvotās vietas nosaukumā.
Leiverkrogs – pilsētas šūpulis
Leiverkrogs Madonā, Rīgas ielā 4, reiz atradies uz senā Bērzaunes–Cesvaines ceļa. Būvniecības gads nav precīzi zināms, bet tas varētu būt celts aptuveni 18./19. gadsimta mijā. Vispār krogs apmēram šajā vietā iezīmēts jau 17. gadsimta beigu zviedru laika kartēs un ceļu plānos, bet, iespējams, tolaik tas bijis koka, ne mūra nams. Kroga ēka vairākkārt pārbūvēta – vispirms pēc dedzināšanas, pēc tam to piemērojot Madonas vidusskolas vajadzībām, kur līdz 1926. gadam mācījās gan puiši, gan meitenes. Vēlāk te līdz 1934. gadam darbojusies arī Madonas pamatskola. Šobrīd kroga ēka ir labā stāvoklī un pieder Latvijas valstij, kas tur iekārtojusi Cēsu zonālā valsts arhīva dokumentu glabātavu.
"Madona izaugusi desmit gados ap veco un slaveno Leiverkrogu, uz ko tēvu tēvus veduši visi ceļi kā svētceļniekus uz Romu. Šī trīsdesmit asu garā ēka piecu ceļu krustos bijusi pirmā apstāšanās vieta, braucot ar cūkām un liniem Rīgā, un desmit pagastos to pazinuši veci un jauni. Ja kādu turējuši aizdomās, ka viņa prāts nav pilnīgs jeb ka "viņam visa nav mājās", tādam jautājuši – čura, vai zini, kur Leiverkrogs? Ja šis to nav zinājis, visiem bijis skaidrs, ar ko darīšana. Ap krogu apmetušies pirmie amatnieki un tirgotāji un rindās gar lielceļa malu cēluši savas paspārnes. Pēc viņiem saradās policijas un tiesu iestādes, bet vēlāk bija vajadzīgas arī skolas. Kad uzbūvēja dzelzceļu, te bija izredzēta vieta stacijai, un no tā laika Madona auga ar katru dienu," tā 1931. gadā par Leiverkrogu rakstījis Jānis Mednis.
"1905. gada revolūcijas laikā laucinieki, sociāldemokrātu iedvesmoti, nereti vērsās pret krogiem kā muižnieku peļņas avotu un tautas nodzirdīšanas vietām. Īpaši plaši šīs norises izvērtās toreizējā Cēsu apriņķa dienvidu daļā. Tā Sarkaņu pagasta sapulcē 4. novembrī tika pieņemts lēmums divu nedēļu laikā slēgt abus pagasta teritorijā esošos krogus, aicinot no 18. novembra nepārdot tajos ne alu, ne citus stipros dzērienus. Krogu slēgšanai ievēlēti desmit cilvēki, starp tiem arī pagasta vecākais Augusts Balodis un rakstvedis Pēteris Šlesers. Nākamajā dienā lēmuma raksti nogādāti Aizkujas Krusta krogā un Madonas Leiverkrogā," savā pētījumā atklāj vēsturnieks Indulis Zvirgzdiņš.