Apmēram piecu kilometru attālumā no Leiverkroga Rīgas virzienā atrodas vēl viens slavens Madonas puses krogs – Smeceres krogs –, kas ir pierādījums zviedru laiku rīkojuma pildīšanai – ik pa divām jūdzēm pie lielceļiem celt krogus.
Pirms gada žurnālā "Mājas Viesis" publicējām staciju stāstus, atklājot, kā tad agrāko dzelzceļa staciju ēkām klājas mūsdienās, kad daudzām no tām vilcieni vairs garām nekursē un biļetes netiek pārdotas. Līdzīgi Latvijā ir ar krogiem – ēkām, kas to būvniecības pirmsākumos bijušas paredzētas ceļotāju un zirgu atpūtai, bet vēlāk pārtapušas par alkoholisko dzērienu tirgotavām un dzertuvēm, kad droši vien arī radies teiciens "uz krodziņu līdzens ceļš, uz baznīcu grumbuļains". Jo krogi parasti atradās blakus lielceļiem, bet uz dievnamiem nereti nācās kāpt kalnā. Katram krogam mēdza piešķirt savu nosaukumu, kuru dažkārt pārņēma ap krogu izveidojušās apdzīvotās vietas nosaukumā.
Smeceres krogs – apkaimē senākais
"L. A. Mellīna 1792. gadā sastādītajā Cēsu apriņķa kartē Smeceres krogs nav norādīts. 1839. gada Rikera Vidzemes speciālkartē šī vieta iezīmēta un nosaukta kā "Smatzer". Krogu redzam attēlotu virknē vēlāk izdoto Krievijas un Vācijas impērijas, kā arī Latvijas Republikas un PSRS militāri topogrāfisko karšu, kur nosaukums "Smeceres krogs" saglabājies līdz pat 20. gadsimta otrajai pusei," šīs ziņas arhīvos sameklējis Valters Grīviņš, kurš padziļināti pievērsies Latvijas krogu pētniecībai.
Interesantas ziņas par Smeceres krogu, tā iekārtojumu un krodziniekiem savulaik pierakstījis J. Vogins, kurš sarunājies ar krogā dzīvojošo, 1886. gadā dzimušo Elizabeti Grebsteli, kura neatcerējās, kad īsti Smeceres krogs celts, un stāstījusi, ka pirmais krogs nav bijis tagadējā vietā, bet atradies viņpus ceļa. Arī tā būve bijusi citāda – ar manteļskursteni vidū. Par krodziniekiem strādājuši Auziņš, Bermanskis, Cīrulis un Pommers (no Lazdonas Dinķeniem), īsu laiku – Kraupis un Kitners. Pēdējais bijis Grebstelis, kurš miris 1954. gadā.
Kad vēl nebija uzbūvēts Gulbenes–Pļaviņu dzelzceļš (šaursliežu dzelzceļa līniju Stukmaņi–Valka atklāja 1903. gada 15. augustā), Smeceres krogam bijusi liela nozīme apkaimes sabiedriskajā dzīvē un tajā arvien valdījusi rosība. "Satiksme notika ar zirgiem, kam krogā bija piestātne. Stadulas un laukums otrpus ceļam līdz tagadējai dzelzceļa līnijai bija pilns ar pajūgiem. Tie bija zemnieki, kas veda uz Rīgu pārdot linus un citas preces. Parasti ceļinieki nebrauca pa vienam, bet kopā desmit līdz divdesmit vezumu garās rindās. Mēdza teikt: "Ar siļķes galu Rīgu izbraukājuši." Krogam bija divas stadulas – vienā galā (uz Madonas pusi) vācu stadula, otrā galā – zemnieku stadula. Kroga telpās viena pretī otrai atradās durvis, kas savienoja visas telpas un arī stadulas tā, ka no vienas stadulas taisnā līnijā varēja aiziet uz otru," stāstījusi Elizabete.