Šis teju visēdājs dzīvnieks ir medīts gaļas dēļ jau kopš mezolīta laikmeta. Mūsdienās ne vien gaļas, bet arī trofejas un populācijas regulēšanas nolūkos mežacūkas aktīvi tiek medītas. Viens no veidiem, kā uzlabot savas medību prasmes, ir saprast, kā dažādas maņas dzīvniekiem palīdz izdzīvot mežā.
Zinot, kā darbojas mežacūku smaržu detektors deguns, kā tās dzird un redz, var labāk noteikt, kur rukšus iespējams atrast vai sagaidīt. Mežacūku sajūtu izpratne noteikti palīdz kļūt par labāku un veiksmīgāku mednieku.
Pagājušās medību sezonas novērojums man lika aizdomāties par mežacūku vairāk nekā tikai par medījumu un trofejas nēsātāju. Pamanīju interesantas lietas, kas liek domāt, kā rukši tik veiksmīgi izdzīvojuši līdz mūsdienām, kāpēc tie ir tik manīgi un pat apveltīti ar sava veida intelektu. Par savu novērojumu pastāstīšu vēlāk, bet šobrīd jātiek skaidrībā ar likumsakarībām, kas ruksi padara tik izdzīvot spējīgu un interesantu arī ārpus medību izpratnes.
No piecām primārajām maņām mežacūkas savā ikdienas dzīvē mēdz izmantot četras – ožu, redzi, dzirdi un tausti. No visām šīm maņām visspilgtāk izceļas oža. Tikai daži citi dzīvnieki ir tik labi attīstījuši ožu kā cūkas. Mežacūkas ar ožu var noteikt vēlamos barības avotus pat dziļi zem zemes. Kukaiņu kāpuru, iekārojamo augu sakņu un pat peļu midzeņu atrašana nesagādās grūtības arī zem trīsdesmit centimetrus biezas augsnes vai sniega kārtas. Nemaz nerunājot par vēja izmantošanu barības atrašanai un potenciālo draudu noteikšanai iespaidīgā attālumā. Labvēlīgos laika apstākļos tās spēj noteikt smakas pat vairāku kilometru attālumā. To ir vērts paturēt prātā, gatavojoties doties cūku medībās gan ar pieiešanu, gan gaides medībās sēžot kā pie barotavas, tā tornītī, labību vai kukurūzu sargājot. Mežacūkām ir viena no visspēcīgākajām, augsti attīstītajām ožas maņām medījamo dzīvnieku vidū. Mežacūkas ožas orgāns ir augsti attīstīts, ožas šūnu izmērs, receptoru skaits un blīvums pat pārsniedz suņa deguna uzrādītos rezultātus. Amerikas zinātnieki mežarukša genomā atraduši lielu skaitu gēnu – 1301 –, kas atbild tieši par spēju izšķirt smaržas, un vēl 343, kas daļēji piedalās šajā procesā.