8. maijs vēsturē un senās avīzēs. Pagātnes palieku aizvākšana

1924. gada 8. maijā. Pirms 100 gadiem Rīgā ritēja darbi pie "vienas no pēdējām vācu okupācijas varas atliekām mūsu galvaspilsētā" likvidācijas.

Proti, strādnieki Tērbatas un Brīvības bulvāra satekpunkta skvērā iepretī Apgabaltiesai jauca nost masīvo postamentu, uz kura vācu okupācijas laikā Pirmā pasaules kara noslēgumā bija stāvējis piemineklis vācu karavīriem, kas 1917. gada 3. septembrī ieņēma krievu karaspēka atstāto Rīgu. Pieminekli "dzelzs landesvēristiem" jeb landšturmistiem, latviešu nicīgi sauktu par "koka Frici", ar runām par Rīgas un šīs zemes pievienošanu Vācijai "uz mūžīgiem laikiem", svinīgi atklāja 1918. gada 3. septembrī, atzīmējot pirmo gadadienu kopš Rīgas "atbrīvošanas". Tā bija uz koka postamenta likta reālistiska vācu karavīra koka figūra, attēlota šinelī un ķiverē, pilnā apbruņojumā, ar šauteni un uzkabi. Platformu, uz kuras karavīrs stāvēja, rotāja Dzelzs krusts, kā arī atbilstoši veltījuma uzraksti. "Koka Fricis" pašā pilsētas centrā nostāvēja burtiski dažus mēnešus. Par figūras likteni ziņas ir pretrunīgas. Ticamākā vēsta, ka jau 1919. gada janvārī, tūlīt pēc Pētera Stučkas valdības un sarkano latviešu strēlnieku iesoļošanas Rīgā, to nogāza un iznīcināja. Cita, laikrakstā "Latvis" 1924. gada 9. maijā minēta versija stāsta, ka figūra toreiz aizvākta un noglabāta Doma baznīcā, kur sagaidījusi brīdi, kad Rīga patiesi kļuva par neatkarīgās Latvijas galvaspilsētu. 

"Latvis" apgalvoja, ka "Frici" 1919. gada 18. novembrī, tātad neatkarības pirmajā gadadienā, no Doma "nolaupījis", aizvilcis uz agrāku vietu un sadedzinājis pulciņš Latvijas armijas karavīru. 

Apritē tāpat ir nostāsti, ka "Fricis" slīcināts Daugavā. Skaidrs, ka Stučkas laikā vācu karavīra uz podesta vairs nebija, jo sarkanie tā vietā 1919. gada 1. maijā uzlika tēlnieka Burkarda Dzeņa ģipsī veidoto Kārļa Marksa krūšutēlu. Trīs nedēļas vēlāk sarkanos padzina vācu landesvēristi un tobrīd sabiedrotās latviešu daļas. Ģipša Marksu nekavējoties sadauzīja. Neatkarīgās Latvijas laikā šajā vietā bija tikai apstādījumi. Citējot 1924. gada "Jaunākās Ziņas": "Lai šajā drūmu atmiņu vietā turpmāk zied un smaržo Latvijas neatkarīgās republikas dēstītas puķes." Kā zināms, kopš 2022. gada janvāra laukumā iepretī tiesas ēkai slejas piemineklis brīvības cīnītājam Gunāram Astram (1931–1988).

Jaunais Zemgalietis, 1924. gada 8. maijā

Automobiļu satiksme provincē. Šoseju un zemes ceļu valde jau izdevusi 6 atļaujas automobiļu satiksmes uzturēšanai vasarā uz laukiem un provinču pilsētās. Starp Valmieras pilsētu un staciju būs satiksme katru dienu visu vilcienu pienākšanas laikā. Braukšanas maksa noteikta 25 rubļi no personas. Starp Kuldīgu un Stendi satiksmi uzturēs 3 automobiļu īpašnieki. Satiksmi uzturēs katru dienu un maksimālā braukšanas maksa starp Kuldīgu un Stendi noteikta 450 rubļu. Starp Saldu un Auci satiksmi 3 reizes nedēļā, maksimālā maksa – 300 rbļ. Atļaujas automobiļu satiksmei vēl pieprasījuši: Ed. Grūbe starp Krimūnu staciju un Dobeles pilsētu, Jānis Liepiņš riņķa līnijai Valmiera–Rence–Rūjiena–Mazsalaca–Matīši–Mazsalaca–Valmiera, satiksmi uzturot 2 reizes nedēļā uz vienu un otru pusi, un starp Limbažiem un Ozolu staciju katru dienu, Pēters Ķeguls – starp Limbažiem un Ozolu staciju un starp Limbažiem un Liepupi. Pieprasīta atļauja automobiļu satiksmei arī starp Skrīveriem un Jaunjelgavu un no Daugavpils uz Ilūksti un Neretu. Kārtēju automobiļu satiksmi šovasar uz Rīgas jūrmalu līdz Majoriem uzturēs sabiedrība "Vulkāns" ar 3 automobiļiem 4 reizes dienā.