Labi zināms fakts, ka daudzi radošo profesiju ļaudis mēdz ignorēt ikdienas sadzīves normas, un par to viņus dēvē par bezrūpīgiem, turklāt lielā mērā pat vairāk tā kā sajūsminoties, nevis nosodot. Un tas patiešām ir sava veida fenomens, ko apliecina virkne dažādu vēsturē jau piedzīvotu precedentu saistībā ar ievērojamām radošajām personībām.
Aprūpējamais van Gogs
Pieņemts uzskatīt, ka izcilais holandiešu gleznotājs Vinsents van Gogs (1853–1890) bijis absolūts bezrūpīgais. Praktiski pilnībā norobežojies no ikdienas dzīves, viņš absolūti nezināja, ko nozīmē sava mājokļa uzkopšana vai veļas mazgāšana, tostarp arī ēdiena gatavošana un galda nokopšana pēc maltītes. Viņš nekad nerūpējās par sava apģērba un apavu stāvokli un praktiski neko nerunāja, un nemaz neinteresējās, ko domā citi – gan vispār, gan par viņa radītajiem darbiem. Uz ielas viņa totālā atsvešināšanās izpaudās tādējādi, ka viņš vienkārši nemaz neredzēja citus cilvēkus, bieži pat neatņēma pazīstamo sveicienus.
Taču mūsdienās uzradies viedoklis par to, ka van Goga bezpalīdzīgā “atšķeltnieka” veidols tomēr varētu būt kādu nieku pārspīlēts. Proti, rakstnieks Irvings Stouns savā romānā par van Gogu “Dzīves alkas” centies izveidot maksimāli liela dīvaiņa tēlu, pamatā – trūcīgu un allaž izsalkušu. Un nevar noliegt – personāžs patiešām izrādījies ļoti kolorīts. Amerikāņu kinorežisors Vinsents Minelli 1956. gadā ekranizēja šo romānu, galvenajā lomā pieaicinot leģendāro Kērku Duglasu, un arī viņa veidotais mūžīgā trūkumcietēja tēls sanācis tik iespaidīgs, ka ļaudis faktiski uz visiem laikiem noticēja: van Gogs patiešām bijis tieši tāds.
Tostarp mūsdienās zināms, ka gleznotājs patiešām mēreni cietis no vientulības un no tā, ka palicis laikabiedru praktiski nesaprasts un nenovērtēts, un lielā mērā tieši šīs vilšanās iespaidā kļuvis nevērīgs pret sadzīves lietām. Taču, izrādās, viņu pienācīgā līmenī allaž aprūpēja brālis Teodors (Teo) kopā ar savu sievu Johannu van Gogu-Bongeri, kuri bija pilnībā ņēmuši savā pārziņā Vinsenta sadzīves kārtošanu. Turklāt Teo bija izdevies nokārtot tā, ka dažas brāļa gleznas tomēr sanāca pārdot vēl viņa dzīves laikā, lai gan pietiekami ilgi bija spēkā uzskats, ka van Gogam dzīves laikā izdevies pārdot tikai vienu savu darbu.