Nonāca pat tiktāl, ka Pablo lika uzspridzināt viņu un karteli nepārtraukti kritizējošā laikraksta ēku.
Šā cilvēka vārds labi zināms teju vai visā pasaulē, turklāt gan sevi par civilizēto dēvējošajā, gan arī visā pārējā: kā viens no visu laiku visvarenākajiem un bagātākajiem organizētās noziedzības pārstāvjiem, kurš no trūcīga Kolumbijas pilsētas graustu iemītnieka līdz 30 gadu vecumam bija tapis par pasaulē lielākās kriminālās impērijas bosu. Saistībā ar viņu ir daudz leģendu, kuru lokā ir arī joprojām oficiāli neapstiprinātas, taču arī apstiprinātie fakti dažkārt šķiet tik fantastiski, ka grūti noticēt to realitātei.
Lai kā arī būtu, bet tieši Pablo Eskobars kļuva par pirmo noziedzīgās pasaules miljardieri, kurš ierindots mazliet savdabīgajā izdevuma Forbes pasaules bagātāko cilvēku sarakstā, lai gan zināms, ka atbilstoši viņa rīkojumam rokaspuiši nogalināja Kolumbijas visaugstākā līmeņa amatpersonas, ieskaitot valdības ministrus un pat prezidenta amata kandidātus, un esot pat bijis tā, ka prezidents pats personīgi ļoti lūdzies, lai Eskobars vismaz formāli dažus mēnešus tomēr pasēž cietumā, kuru pats cita starpā par saviem līdzekļiem bija uzbūvējis un labiekārtojis ar tādu it kā lielu tālredzību, ja nu pašam tur kādreiz būs jāuzturas. Vismaz viena no kamerām patiešām esot varējusi līdzvērtīgi spēkoties ar pieczvaigžņu viesnīcas piedāvātajiem pakalpojumiem. Un viņš bija slavens, ievērojams un neticami ietekmīgs, arī par spīti tam, ka kopš viņu vārda vistiešākajā nozīmē medīja ne tikai Kolumbijas, bet arī ASV specdienesti un dažādi citi militarizētie grupējumi, jo viņa radītā konkurence un no tās izrietošie zaudējumi iepriekšminētajām aprindām bija vairāk nekā grandiozi.
Panamas kanāla burvīgais vilinājums
Pablo Eskobars dzimis 1949. gada 1. decembrī salīdzinoši labvēlīgā kolumbiešu ģimenē. Viņa tēvs bija lauksaimnieks, savukārt māte strādāja par sākumskolas bērnu skolotāju, un viņu ģimenē bez Pablo bija vēl seši bērni, kā dēļ ne pārāk iespaidīgie vecāku ienākumi gan neļāva apmierināt bērnu pilnībā visas vēlmes un vajadzības. Pablo dzimtā pilsētiņa atradās netālu no Kolumbijas otras lielākās pilsētas Medeljinas, un būtībā Pablo tur izauga tieši uz ielas, pārsvarā uzturoties trūcīgo ļaužu nožēlojamajā vidē, tādējādi jau kopš agras bērnības uzsūcot sevī visas gan mazo, gan tostarp arī lielo blēžu un noziedznieku dzīves patiesības.