Vienkārši paša Staļina otrā sieva, kura ievērojama ar to, ka nošāvās. Un viss...
Savu vietu vēsturē Nadežda Alilujeva iemantojusi, faktiski tikai pateicoties tam, ka kļuva par leģendārās un baisās 20. gadsimta politiskās figūras Josifa Staļina otro sievu. Tāpat kā citām tā dēvētajām “Kremļa sievām”, arī viņai dzīvē bija gan laimīgi, gan dramatisma pārpilni mirkļi, taču nekādu citu būtisku nopelnu viņai diemžēl nav. Tiesa, būdama sieva cilvēkam, no kura vārda vistiešākajā nozīmē bailēs drebēja desmitiem miljoni cilvēku visā valstī, viņa esot spējusi gluži individuāli palikt praktiski nesaliekusies un allaž aizstāvēt savu viedokli vai, kā mēdz teikt, parādīt raksturu. Lai gan tieši šajā aspektā, iespējams, tas bija viņai pašai par nelaimi.
Bērnība un ne gluži notikusī jaunība
Cariskās Krievijas strādnieka un revolucionāra Sergeja Alilujeva (1866–1945) un viņa sievas Olgas Alilujevas (1877–1951) ģimenē 1901. gada 9. septembrī piedzima jaunākā meitenīte, kurai deva tik ļoti cerīgo vārdu Nadežda (krievu val. – “cerība”). Tas notika Azerbaidžānas pilsētā Baku. Par Nadeždas krusttēvu kļuva vēlāk ievērojamais boļševiku partijas darbonis Ābels Jenukidze. Nadeždai vēl bija divi brāļi Pāvels un Fjodors un māsa Anna. Nadeždas un Staļina meita Svetlana vēlāk apgalvojusi, ka viņas vectētiņš no mātes puses jeb Nadeždas tēvs bijis pa pusei čigāns, bet viņa sieva jeb Svetlanas vecmāmiņa un Nadeždas māte – vāciete.
2014. gadā dienasgaismu ieraudzīja cikla “Kremļa sievas” dokumentālo filmu sērija “Nadežda Alilujeva. Virsotnes pakājē”. Tajā līdztekus daudzām citām mazāk zināmām detaļām par topošā PSRS līdera un viņa praktiski vēl mazgadīgās sievas neparasto romānu vēstīta arī kāda leģenda, kas pauž par to, kā savulaik 1903. gadā Baku Staļins (toreiz vēl Josifs Džugašvili) garāmejot izglābis kādu mazu meitenīti vārdā Nadežda, kura, spēlējoties krastmalā, iekritusi ūdenī un sākusi slīkt. Izrādās, tā bijusi viņa nākamā sieva, kuru nākamreiz viņš sastapa pēc 14 gadiem. Liktenis...