22 °C
NATO sabiedroto drošība ir arī mūsu drošība un "uzbrukums Baltijai būtu uzbrukums mums visiem", ko nedrīkst pieļaut, pirmdien pēc Baltijas valstu un Vācijas valdību vadītāju sarunām preses konferencē uzsvēra Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Vācijas kanclers vērtēja, ka drošības situācija NATO austrumu flangā - Baltijā - joprojām ir saspringta, tāpēc ir svarīgi apliecināt, ka sabiedrotie turpina sniegt atbalstu drošības stiprināšanai, tostarp izvietojot lielākus militāros spēkus Baltijas valstīs. Šolcs atzīmēja, ka 35 000 Vācijas ātrās reaģēšanas karavīru ārkārtas gadījumā būtu gatavi sniegt nekavējošu atbalstu saviem sabiedrotajiem.
Šolcs vēlreiz apliecināja Vācijas apņemšanos iesaistīties jebkuras NATO valsts aizstāvēšanā "no pirmā centimetra", ja šāds apdraudējums rastos. Vienlaikus Eiropas Savienībai jāpalielina pašai sava drošība un jāpalielina bruņojuma ražošanas jaudas savām vajadzībām.
Vācijas politiķis norādīja, ka Vācija arvien atbalsta Ukrainu cīņā pret Krieviju, kurā Krievija kopumā ir pārrēķinājusies savas spējas, tostarp pārrēķinājusies, ka tai izdosies sašķelt NATO.
Vācija un Baltijas valstis ir apņēmušās paplašināt atbalstu Ukrainai, paaugstinot sankciju spiedienu pret Krieviju, kā arī veicot papildu pasākumus, lai novērstu sankciju apiešanas iespējas, kas pašlaik notiekot pārāk viegli.
Baltijas premjerministres un Vācijas kanclers šodienas tikšanās laikā diskutēja par veidiem, kā vislabāk sniegt atbalstu Ukrainai. Vācijas kanclers akcentēja, ka Vācija līdzās divām jau agrāk piešķirtajām Ukrainai atvēlēs vēl vienu pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot". Šolcs uzsvēra, ka aicinās arī partnerus sniegt papildu palīdzību Ukrainai militārajā jomā.
Šolcs akcentēja, ka Vācija ir lielākais Ukrainas atbalstītājs Eiropā, kopumā līdz šim sniedzot atbalstu teju 28 miljardu eiro apmērā piegādēs un citās atbalsta formās.
Šolcs atgādināja, ka Vācija un Baltijas valstis ir partneri 20 gadus Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī Vācija sniedz atbalstu NATO austrumu flanga atbalstīšanā, proti, ar saviem karavīriem Lietuvā un gaisa telpas kontroli no Igaunijas un tagad arī Latvijas.
Savukārt Latvija Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka Baltijas premjeri un Vācijas kanclers šodienas sarunas laikā bija vienoti, ka Ukrainai jāsniedz tāds atbalsts, kas spētu nodrošināt uzvaru pār Krieviju.
Siliņa uzsvēra, ka Baltijas un Vācijas sadarbība ir svarīga ne tikai Latvijai, NATO un ES, bet arī Ukrainai.
Arī Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte uzsvēra, ka Baltijas valstu drošība ir tiešā mērā atkarīga no Ukrainas uzvaras.
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa preses konferencē norādīja - ja neapturēsim agresoru - Krieviju - Ukrainā, tā var uzbrukt arī citām Eiropas valstīm.
"Ukrainas dalība Eiropas Savienībā ir mūsu drošības stūrakmens un labklājības garants," sacīja Kallasa, paužot cerību, ka Ukraina un Moldova virzīsies uz priekšu tālākajās uzņemšanas sarunās ES.
