21 °C
Pēc izlozes par obligāto iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā (VAD) tuvākajās dienās visvairāk pavēstes par ierašanos uz veselības pārbaudēm saņems jaunieši no Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Ogres, Tukuma un Jūrmalas, informē Aizsardzības ministrija.
Nesavācot pietiekamu skaitu brīvprātīgo trešajā VAD iesaukumā, vakar pirmo reizi notika obligātā atlase, kurā pēc nejaušības principa ar speciālu gadījumskaitļu ģenerēšanas programmu tika atlasīti 300 iesaucamie, bet pēc veselības pārbaužu veikšanas dienestā tiks iesauktas 150 personas (jo armija lēš, ka pusi no uzaicinātajiem atzīs par dienestam nederīgiem). Trešajā valsts aizsardzības dienesta iesaukumā kopumā iecerēts iesaukt 480 personas. Šim iesaukumam brīvprātīgi pieteicās 515 personas, no kurām tikai ap 320 pēc veselības pārbaudēm tika atzītas par dienestam derīgām, sekojoši vēl 150 personas nolemts iesaukt obligātā kārtā.
Atbilstoši atlases rezultātiem pavēstes par ierašanos uz veselības pārbaudēm Nacionālo bruņoto spēku Medicīnas centrā Rīgā tuvāko dienu laikā nosūtīs 107 Rīgā deklarētiem jauniešiem, 13 Daugavpilī deklarētiem jauniešiem, desmit Liepājā, desmit Ogres novadā, deviņiem Tukuma novadā, deviņiem Jūrmalā, kā arī astoņiem Valmieras novadā un tikpat Jelgavā deklarētiem jauniešiem.
Pārējos novados iesaucamo skaits nepārsniedz septiņus, piemēram, Līvānu, Valkas, Varakļānu un Ventspils novadā pavēstes saņems pa vienam jaunietim.
Iesaucamajiem par neierašanos uz veselības pārbaudēm paredzēts brīdinājums vai sods līdz 350 eiro.
Par neierašanos dienesta vietā – piespiedu nogādāšana dienesta vietā vai soda nauda no 50 līdz 5000 eiro. Aizsardzības ministrijas VAD departamenta direktors Vitālijs Rakstiņš skaidroja, ka sods ir galējais līdzeklis, jo aizsardzības resors vispirms mēģinās noskaidrot, kāpēc jaunietis nereaģē uz iesaukuma pavēsti. Soda piemērošana un tā samaksa neatbrīvos no iespējas tikt iekļautam nākamajā iesaukumā. "Viņš paliek mūsu redzeslokā. Ja šādu izvairīšanās gadījumu būs daudz, tad, iespējams, likumdevējs pārskatīs sistēmu un paredzēs bargākus sodus," lēsa Rakstiņš.
Lēmumu par iesaukšanu dienestā jaunietis varēs apstrīdēt iesaukšanas kontroles komisijā.
"VAD veidots, paļaujoties uz jauniešu labo gribu un labprātīgu tā izpildi. Ja aizsardzības resors novēros masveidīgus mēģinājumus apiet sistēmu, tad droši vien sekos iesaukšanas sistēmas uzlabojumi," uzsvēra Rakstiņš.
Gadījumā ja trešajā iesaukumā prasībām atbilstošs būs lielāks skaits cilvēku nekā nepieciešamie 150, tad šie cilvēki "atgriežas savā civilajā dzīvē" un teorētiski varētu tikt izlozēti nākamajā iesaukumā, ja joprojām atbildīs prasībām un būs 18–19 gadus veci. Ja jaunietim jau būs 20 gadi, viņš varēs pieteikties brīvprātīgā kārtā.
Pēc Aizsardzības ministrijas apkopotajiem datiem, Latvijā šobrīd ir 22 539 jaunieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem. No tiem 3581 pilsonis pirmsšķietami atbilst valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas prasībām. Šogad iesaukšanai VAD ir pakļauti vīrieši, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra un viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.
Pilsoņi, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību pamatskolā, vidusskolā vai tehnikumā, ir pakļauti VAD viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.
Ja pilsonis turpina iegūt izglītību, bet līdz 24 gadu vecumam nav absolvējis izglītības iestādi, izņemot augstāko, viņš ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.
No šī saraksta tiek izslēgti Latvijas pilsoņi, kuru veselības stāvoklis neatbilst prasībām, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas, kuras minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējušas ne mazāk kā divus gadus, kā arī pilsoņi, kuri ir sodīti par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.
Valsts aizsardzības dienestu var atlikt uz vēlāku laiku, bet ne ilgāk kā līdz 26 gadu vecumam, tikai svarīgu iemeslu dēļ, piemēram, ja ir iegūta stipendija augstskolā, pilsonis ir valsts izlases dalībnieks kādā sporta veidā, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai citu svarīgu ģimenes apstākļu dēļ.
