Zemkopības ministrija (ZM) 2016. gadā nāca klajā ar ideju par nepieciešamību atjaunot Latvijas augšņu kartes, kas bija jau vairāk nekā 40 gadu vecas. 2021. gadā, pateicoties Norvēģijas finanšu instrumentam un Latvijas valsts līdzfinansējumam, tika apstiprināts iepriekš pieteiktais projekts.
Pēc projekta noslēguma visi projekta dati, tostarp kūdraugsnes karte, ir nodoti Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD), un karte publicēta Lauku atbalsta dienesta (LAD) lauku bloku kartē. Ne visi lauksaimnieki šo karti atzīst kā pilnībā korektu, tāpat daudzi uzskata, ka kūdraugsnes konstatācija viņu lauksaimniecības zemē nozīmē kārtējo saimnieciskās darbības ierobežošanu un vēl vienu birokrātisko šķērsli ceļā uz tiešmaksājumu saņemšanu.
Kā tad tapusi kūdraugšņu izplatības karte un kādi ierobežojumi gaidāmi šo augšņu apsaimniekošanā – par to sarunā ar Kristīni Sirmo, ZM Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāju, un Lauri Leitānu, VAAD Agroķīmijas departamenta direktoru.
Pastāstiet par projekta būtību.
K. Sirmā: 2014., 2015. gadā Zemkopības ministrija kopā ar sadarbības partneriem paveica lielu darbu – digitalizēja visas sovhozu un kolhozu laiku lauksaimniecības zemju kartes. Ziņas par tām glabājās arhīvos papīra formātā. 2016. gadā šīs digitalizācijas pirmais posms noslēdzās, un sapratām, ka darbs jāturpina, jo izveidotās kartes saturēja informāciju par periodu no 1961. līdz 1991. gadam. Ministrijā tapa skaidrs, ka, lai varētu plānot lauksaimniecības zemju gudru apsaimniekošanu, informācijai jābūt svaigākai – atbilstošai pašreizējai situācijai. Secinājām, ka kopumā par Latvijas augsnēm ir gana daudz informācijas, taču pēc valsts neatkarības atjaunošanas tā izkaisīta pa dažādām institūcijām, iestādēm, dienestiem. Nav vienkopus, un tādējādi arī nav pārskatāma. Tāpēc 2016. gadā ZM nāca klajā ar ideju informāciju par augsnēm atjaunot. Respektīvi, pieteicām projektu. Saskaņošanas process ilga piecus gadus, un 2021. gadā, pateicoties Norvēģijas finanšu instrumentam un Latvijas valsts līdzfinansējumam, tikām pie šā jau iepriekš pieteiktā projekta, kas tika apstiprināts Ministru kabinetā. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā nenotika konkurss.
Projekta sadarbības partneri – VAAD, Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas Universitāte (LU), Norvēģijas bioekonomikas pētniecības institūts, kam ir liela pieredze augšņu kartēšanā. Projektā bija sešas aktivitātes, viena no tām – kūdraugšņu izplatības izpēte. Mūsu rīcībā jau bija padomju laikā iegūtā informācija par kūdraugsnēm, kas tālaika kartēs jau bija iezīmētas. Šī informācija bija publiski pieejama dažādos datu portālos, tādējādi arī lauksaimnieki šīs kartes varēja pētīt, lai saprastu, kur un cik lielā mērā viņu saimniecībā ir kūdraugsne. Taču pagājis ilgs laiks, augsnē notikušas izmaiņas, arī klimata politika liek precizēt organisko augšņu, tostarp kūdraugsnes, izplatību, jo tās satur oglekli un rada siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisijas. Un tas nozīmē, ka šīm augsnēm vajadzīga atbilstoša apsaimniekošana.
Vai saimniekiem ir skaidrība par to, kāda augsne tiek uzskatīta par kūdraugsni?
Daudzi kļūdaini uzskata, ka kūdraugsnes ir purva augsnes. Taču tā nav. Kūdraugsnei ir noteikta definīcija, un augsnes analīzes arī apstiprina, vai augsne atbilst vai neatbilst noteiktiem kritērijiem.
Lai nepieciešamības gadījumā varam diskutēt ar Eiropas Komisiju (EK) šo organisko augšņu sakarā, mums ir vajadzīgi pārliecinoši argumenti. Tāpēc vēlams, lai mums pieejamie dati ir iespējami mūsdienīgi, ticami, atjaunojami un glabājas vienā kompetentā iestādē, kur tos var analizēt un sniegt lauksaimniekiem.