Igaunijas valstij piederošā pasta pakalpojumu un loģistikas kompānija "Omniva" šodien, 14. novembrī saņēmusi Igaunijas valdības atļauju sākt sagatavošanās darbus AS "Eesti Post" (Omniva) privatizācijai.
Lēmuma mērķis ir nodrošināt uzņēmuma pakalpojumu kvalitāti un konkurētspēju, palielinot uzņēmuma iespējas piesaistīt investīcijas un samazinot valsts uzņēmējdarbības risku, kā arī nodrošināt pasta pakalpojumu pieejamību Igaunijā.
Šodien pieņemtais valdības lēmums ietver analīzes un sagatavošanās posma uzsākšanu, kura laikā tiks piesaistīti finanšu un juridiskie konsultanti. Balstoties uz šīs izpētes rezultātiem, valdība 2026. gadā lems, vai un kādā formā turpināt privatizāciju.
Omniva Grupas vadītājs Marti Kuldma uzsvēra, ka papildus kapitāla piesaiste radītu uzņēmumam jaunas iespējas. “Pasta tirgus strauji mainās – vēstuļu apjoms samazinās, bet sūtījumu bizness aug.
Privātā kapitāla piesaiste ļautu investēt jaunās tehnoloģijās un uzlabot pakalpojumu kvalitāti gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.”
Valdības lēmumā uzsvērts, ka valsts arī turpmāk garantēs universālo pasta pakalpojumu pieejamību, kā to paredz likums, taču tās uzdevums ir nodrošināt godīgu un caurspīdīgu konkurenci, nevis pašai piedalīties sūtījumu piegādes tirgū.
Privātajā sektorā strādājošajiem uzņēmumiem ir daudz fleksiblākas iespējas gan piesaistīt kapitālu attīstībai, gan pielāgoties mainīgiem tirgus apstākļiem.
“Privatizācija ir daudz vairāk nekā valsts īpašuma pārdošana - tā sniedz uzņēmumam iespēju un brīvību augt, konkurēt globālā mērogā, veikt nepieciešamās investīcijas un drosmīgi inovēt. Šī procesa rezultātā Omniva var kļūt par spēcīgāku, starptautiski konkurētspējīgāku loģistikas uzņēmumu - tādu, kas klientiem nodrošina vēl labākus, ātrākus un gudrākus pakalpojumus, vienlaikus veicinot investīcijas, inovācijas, eksportu un kopējo ekonomisko izaugsmi reģionā,” uzsver Marti Kuldma.
Omniva apkalpo klientus visās trijās Baltijas valstīs un darbojas kā starptautisks loģistikas tīkls vairāk nekā desmit valstīs. Uzņēmuma apgrozījums 2024. gadā bija 141 miljons eiro, no kuriem universālais pasta pakalpojums veidoja aptuveni 7 procentus.
Igaunijas valstij pilnībā piederošā "Eesti Post" ir Omniva māteskompānija.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
5.3 °C









































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)









































































































































