Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošiem valsts pamatlikumam atzinusi vides un dabas aizsardzības organizācijas apstrīdētos Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumus.

Reklāma

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Pašvaldība bija paredzējusi grozīt atsevišķu zemes vienību izmantošanas veidu, mainot funkcionālo zonējumu zemes vienībām "Stirnurags 0601", "Bulduri 4508", "Bulduri 5912", "Jaundubulti 2702" un "Pumpuri 3101" no dabas pamatnes teritorijas uz savrupmāju apbūves teritoriju. Pieteikuma iesniedzēja ir biedrība, kuras darbības mērķis ir vides un dabas aizsardzība. Tās ieskatā funkcionālā zonējuma izmaiņas minētajās teritorijās esot pretrunā ar vides aizsardzības principiem.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina preses konferencē uzsvēra, ka pašvaldība savu teritoriju nedrīkst plānot haotiski – tas jādara visos plānošanas dokumentos saskanīgi, bez iekšējām pretrunām. Viņa norāda, ka vides interešu un ekonomisko un sociālo interešu līdzsvarošana vienmēr ir teritorijas plānošanas vai tās grozīšanas smaguma punkti. Teritorijas plānošana vai tās grozīšana vienmēr ir vērsta uz atšķirīgu interešu saskaņošanu, un vispusīgs izvērtējums ir obligāta teritorijas plānošanas sastāvdaļa. Pašvaldība nevar savus argumentus balstīt uz pieņēmumu, ka kādreiz nākotnē ar detālplānojumu tiks veikts kāds konkrētāks vides novērtējums, uzsver Kucina, papildinot, ka Jūrmala nav tikai Jūrmalas domei, bet visai Latvijai. ST priekšsēdētāja uzskata, ka tiklīdz šāds līdzsvars pazūd, pazūd arī kopējā harmonija, ko ne tikai Jūrmalas iedzīvotāji vēlas, bet arī visa sabiedrība kopumā.

Līdz ar to ST šajā spriedumā atkārtoti apstiprināja, ka labvēlīga vide ir sabiedrības eksistences pamats. No tās atkarīga sabiedrības un ikvienas personas izdzīvošana un labklājība ilgtermiņā.

ST tiesnesis Juris Juriss preses konferencē papildināja, ka pašvaldībai bija pienākums reaģēt un ievākt precīzus datus par iespējamā kaitējuma apmēru.

Neraugoties uz riskiem, brīdinājumiem, dome tomēr paredzēja nākotnes apbūvi, precīzi nenoskaidrojot ietekmi uz dabas vidi un cilvēku labklājību. 

Ja nav pamatojuma par sabiedrības ieguvumu, tad teritorijas plānojumā iztrūkst arī vides aizsardzības, ekonomisko un sociālo interešu līdzsvarošanas. Proti, nevar izdarīt secinājumu, ka sabiedrības ieguvums ir lielāks par videi radīto kaitējumu. Līdz ar to apstrīdētās normas, kas paredz mežainu piejūras kāpu apbūvi, nav ilgtspējīgs risinājums. Attiecīgi tās ir pretrunā Satversmes 115. pantā ietvertajām ikvienas personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.

Jūrmalas pašvaldībā aģentūrai LETA komentēja, ka minēto teritorijas plānojuma grozījumu īstenošanu pašvaldība vēl nebija sākusi. Proti, nav veiktas tālākās izpētes apbūves iespēju noskaidrošanai, kā arī nav sākta detālplānojumu izstrāde zemes sadalei un apbūves plānošanai, kā tas bija paredzēts teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstrīdētajās normās, kuras ST tagad atzinusi par spēkā neesošām. Attiecīgi minētajām teritorijām tiek atcelts savrupmāju apbūves teritoriju statuss.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu