3.3 °C
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (LVĢMC) ir izstrādājusi industriālo attīstības teritoriju karti, kas autoru ieskatā ir pirmais solis mērķtiecīgai un līdzsvarotai industriālās attīstības plānošanai Latvijā.
Kartē vienuviet apkopota informācija par vietām, kur nākotnē varētu attīstīt citstarp arī enerģijas ražošanas projektus no atjaunojamajiem resursiem.
Labi domātais projekts gan izpelnījies arī skarbu kritiku. Piemēram, Vēja enerģijas asociācijā (VEA) uzskata, ka karte šobrīd nesniedz praktiski noderīgu informāciju, jo tā nav pietiekami precīza un tajā nav ņemta vērā aktuālā informācija. "Piemēram, attiecībā uz militāro radaru ierobežojumiem izmantota pagājušajā gadā publicētā Aizsardzības ministrijas karte, kas vairs neatspoguļo pašreizējo situāciju," vērtē VEA izpilddirektore Katrīna Duka-Gulbe. "Tāpat kartē nav ņemti vērā aktuālie vēja parku ietekmes uz vidi novērtējumi (IVN). Jāņem vērā, ka informācija par IVN strauji mainās, līdz ar to rodas jautājums, kā ilgtermiņā šāda karte tiks uzturēta un atjaunota, lai tai būtu praktiska pielietojamība." Viņas ieskatā arī no tehniskās funkcionalitātes viedokļa kartei ir būtiski trūkumi – profesionāliem mērķiem tai ir pārāk zema izšķirtspēja, kas neļauj pietiekami pietuvināt un detalizēti apskatīt interesējošo teritoriju zonējumu, kā arī nav iespējas mērīt attālumus.
Runājot par vēja enerģijas projektiem, viņa uzskata, ka problēmas sakne iedzīvotāju pretestībai tomēr ir plānošanas un noteiktu principu trūkums – kā katra pašvaldība savā teritorijā vērtē kultūrvēsturiski vai ainaviski vērtīgās vietas, kur nebūtu pieļaujama vēja parku būvniecība. "Tieši objektīvu kritēriju trūkums, kuri būtu saprotami gan pašvaldības iedzīvotājiem, gan parku attīstītājiem, šobrīd rada nevēlamu saspīlējumu nozares un pašvaldību attiecībās. Šādas kartes izstrādāšana šo situāciju nebūt nerisina," teic VEA izpilddirektore.
VEA piedāvā izstrādāt nacionāla līmeņa vadlīnijas, kurās tiktu iekļauti vienoti kritēriji tām kultūrvēsturiskajām un ainaviskajām vērtībām, kas ir būtiskas gan pašvaldību ieskatā, gan arī respektējamas nacionālā līmenī. "Tādējādi pašvaldības iegūtu instrumentus, ar kuriem noteikt pamatotus ierobežojumus vēja elektrostacijas izvietošanai savu teritorijas plānojumu dokumentos," uzsver K. Duka-Gulbe, aicinot KEM izstrādāt un virzīt Ministru kabineta apstiprināšanai normas par trokšņa, zemas frekvences trokšņa un vēja turbīnu radītās mirgošanas izvērtējumam.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
