Vai tad jūs, hokejisti, spēsiet to pavilkt – nolemjot uzsākt fizioterapijas studijas, Krišs Grundmanis un Roberts Jekimovs dzirdējuši arī skeptiskus viedokļus.

Reklāma

Taču ar lielu apņēmību un sportistiem raksturīgu darba ētiku viņi mērķi sasniedza, šoziem absolvējot RSU Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju ar fizioterapeita grādu kabatā.

Iet līdz galam

"Jau desmit gadus esmu treneris, ir sava sporta zāle, un fizioterapija ir nākamais solis attīstībā, jutu, ka vajag paplašināt zināšanas. Mācīties man patīk, visu laiku to daru arī kursu formātā," "Latvijas Avīzei" stāsta kādreizējais hokeja aizsargs Krišs Grundmanis. "Īsti neapzinājos, cik daudz mācībās ir medicīnas virziena, biju domājis, ka vairāk būs caur sporta prizmu. Studijas ilga četrarpus gadus – nepilna laika klātiene, līdz ar to diezgan daudz jāmācās pašam. Viegli nebija, bet zināju, ka pabeigšu – ja kaut kam pieķeros, tad urbjos līdz galam. Pirmos kursus pabeidzu ar ļoti augstām atzīmēm un centos latiņu noturēt, tāpēc nācās iespringt. Nebija lūzuma brīžu, kad gribas atmest ar roku. Agrāk nevarēju iedomāties, ka mani uzrunās tāds virziens, bet nu gatavojos sertifikācijai – tas vajadzīgs, lai būtu sertificēts fizioterapeits, līdz ar to arī pēc studijām ir vēl padziļināta interese."

Krišs Grundmanis 15 gadu vecumā devās prom no mājām, vienu sezonu spēlēja Maskavas "CSKA" sistēmā, vēlāk hokeja ceļi veda uz Ziemeļameriku. Līdz 9. klasei sekmes skolā esot bijušas normālas, bet tālāk jau pamatā mācījies attālināti, neslēpjot – Lielupes vidusskolas skolotāji un direktore viņu vilkusi aiz ausīm, lai iegūtu diplomu par vidējo izglītību. Taču hokejists pedagogus nepievīla, turpināja sevi pilnveidot, pašmācības ceļā mācījās spāņu valodu, lasīja grāmatas.

Uzticēja sarežģītus pacientus

Studijas Grundmanis uzsāka un pabeidza vienlaikus ar Robertu Jekimovu. "Roberts pirms pieciem gadiem bija nolēmis beigt spēlēt ārzemēs un nobāzēties Latvijā, meklēt darba iespējas. Sākumā bija domājis mācīties par treneri, teicu, ka man ir ideja par fizioterapiju, vai tu arī negribētu?" Krišs savam vienaudzim un labam draugam ierosinājis pievienoties. Daži pazīstami fizioterapeiti viņu plānus uztvēruši ar skepsi, sak, jūs, hokejisti, neko droši vien nesaprotat. 

"Sākumā iespringām vairāk nekā citi, jo kopš vidusskolas pagājis ilgs laiks. Pirmajā gadā ļoti, ļoti daudz mācījos – katrs brīvais brīdis tika veltīts studijām, Robertam bija tāpat. 

Lielākā daļa kursabiedru nepabeidza, bet mēs gājām ļoti mērķtiecīgi," atzīst Grundmanis. Jekimovs šobrīd strādā par fizioterapeitu Latvijas hokeja izlases fiziskās sagatavotības trenera un fizioterapeita Ērika Visocka praksē.

Studiju laikā bijuši pieci prakses cikli, katrs ilga mēnesi. Krišam ugunskristības notika pie Mareka Osovska, kurš agrāk rūpējās par Latvijas olimpiešiem un sporta aprindās ir ļoti labi zināms speciālists. Trīs cikli noritējuši Gaiļezera slimnīcā, bet noslēgums Bērnu slimnīcā, gūstot pieredzi arī darbā ar zīdaiņiem. "Savu virzienu redzu traumatoloģijā un ortopēdijā, droši vien pamatā sporta traumas, bet slimnīcā jutos ļoti labi, centos to mēnesi nevis čīkstēt par grūtībām, bet būt gatavs un atvērts visām iespējām. Spriežot pēc prakses novērtējumiem, sanāca labi, daudz uzticēja, arī sarežģītus pacientus," tā Grundmanis.

Liels talants

Krišs Grundmanis piedalījies septiņos pasaules jauniešu un junioru čempionātos – trijos U-18 un četros U-20 grupā. Vienlaikus pieaugušo izlasē viņam nav nevienas pašas spēles. Grundmaņa uzvārds bija ierakstīts vairāku Nacionālās hokeja līgas klubu skautu blociņos, tomēr 18 gadu vecumā draftā netika izvēlēts un sekoja vairākas traumām pilnas sezonas, šajā posmā lielā hokeja vilcienam faktiski aizbraucot prom. Pēdējo reizi leģionāra maizi ēda 24 gadu vecumā. "Tagad, atskatoties uz saviem savainojumiem, ir momenti, kurus saprotu labāk un rīkotos citādi, piemēram, rokas operāciju vajadzēja taisīt uzreiz, es sākumā mēģināju konservatīvi ārstēties, salauzu vēlreiz un tikai tad operēja. 

Jaunības maksimālismā šķiet, ka katra spēle ir ļoti svarīga, bet reizēm labāk rehabilitācijas posmu uztaisīt garāku un ilgtermiņā no tā iegūsi," 

ar laika nobīdi savu pieredzi vērtē Krišs Grundmanis.

Kriša piecus gadus vecais dēls šopavasar sācis trenēties futbolā, esot ļoti ērti no loģistikas viedokļa, jo nodarbības notiek tuvu mājām. Līdz skolas vecumam uz hokeju neplānojot vest, pēc tam skatīsies pēc situācijas. Viņš pats hokejam pievērsās triju gadu vecumā, un tas notika dabīgi, jo hokeju spēlēja tēvs Jānis, onkulis Mārtiņš Grundmanis pat tika līdz Rīgas "Dinamo", hokejā trenējās septiņus gadus vecākais brālis Edgars. Nu jau ilgus gadus Edgars strādā par treneri Zviedrijā, viņa vecākais dēls Miltons, kuram 17, arī ir ripas spēlē, esot gudrs centra uzbrucējs, ieguvis Latvijas pilsonību un, iespējams, būs izdevība sevi apliecināt Latvijas jauniešu izlasēs.

"Zviedrijā hokeja treniņi izmaksā 50 eiro gadā, Latvijā jārēķinās ar apmēram 200 eiro mēnesī. Zviedrijā mazos ciemos pie halles ārā ir stadions, sporta spēļu zāle, mums labākajā gadījumā ir kāda svaru zāle, bet arī tās nav tādas, lai pilnvērtīgi varētu trenēties visa komanda," lielo atšķirību, kas šķir hokeja iespējas Latvijā un Zviedrijā, uzsver Krišs Grundmanis.

Viegli varēja sevi attaisnot

Kriša Grundmaņa hokejista karjera Latvijas līmenī beidzās 2020. gadā, kad dopinga analīzēs tika uzrādīts aizliegtais meldonijs – tā ir Latvijā radītā mildronāta sastāvdaļa. Sekoja četru gadu diskvalifikācija. Bijušajam aizsargam nav izskaidrojuma, kā šī viela nokļuva organismā. "Piedalījos starptautiskā antidopinga kongresā, runāju ar juristiem. 

Ja būtu, piemēram, Rīgas "Dinamo" hokejists un būtu ieguldījis līdzekļus, tad vispār nedabūtu diskvalifikāciju, jo viegli varētu attaisnot sevi tiesiskā ceļā. Bet manā situācijā nebija vērts iespringt. 

Man tieši tobrīd piedzima dēls, un pieņēmu lēmumu iet studēt," Krišs Grundmanis nesūkstās par nelāgo spēlētāja karjeras noslēgumu.

Pēc tam vienīgo reizi esot slidojis "Kurbada" Ziemassvētku pasākumā. Viņš nav apvainojies uz hokeju, neesot laika un negribot spēlēt entuziastu līmenī. Bet fitnesa zālē trenējas cītīgi un ir labā formā. Kā fans visvairāk seko līdzi futbolam, bet hokejā lielākās skudriņas radot U-20 pasaules čempionāts.

2006. gadā Latvijas U-18 izlase "Arēnā Rīga" uzvarēja pasaules čempionātā pirmajā divīzijā, pēc tā turnīra arī Krišu Grundmani uzaicināja uz pieaugušo izlases treniņiem Ventspilī. Līdz spēlēšanai viņš nenokļuva, bet pasaules čempionātam tika akreditēts kā statistiķis – uzskaitot metienus, iemetienus. Pie darba ticis tikai vienā mačā, toties ar bronzas vērtību.

Vizītkarte. Krišs Grundmanis

  • Dzimis 1989. gada 13. februārī.
  • Fiziskās sagatavotības treneris un fizioterapeits.
  • Fitnesa zāles "Rīdzene Fitness" līdzdibinātājs un vadītājs.
  • Bijušais hokejists, spēlēja aizsarga pozīcijā.
  • Spēlējis klubos Latvijā, Kazahstānā, Čehijā, Anglijā, ASV, Kanādā un Krievijā.
  • Latvijas čempions ar "Rīgu 2000" (2006.), "Dinamo Junioru" (2010.), "Prizmu" (2014.) un "Kurbadu" (2017.).
  • Latvijas U-18 izlasē trīs pasaules čempionāti, U-20 izlasē – četri.
  • Absolvējis RSU Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu fizioterapijā.