Vecāki futbola vietā aizveda uz hokeju

Šī pavasara lielākais pārsteigums Latvijas hokeja izlasē ir centra uzbrucēja Gļeba Prohorenkova ienākšana komandā, jo līdz šim viņš plašākam līdzjutēju lokam nebija zināms.

Gļebs Prohorenkovs ir viens no četriem studentiem, kam izdevās izcīnīt vietu sastāvā. Dans Ločmelis jau ir izlases pamatvērtība, bet Martins Laviņš un Fēlikss Gavars pasaules čempionātā debitēja pērn, tad 23 gadus vecajam Prohorenkovam lielajā izlasē nebija pat nevienas pārbaudes spēles. Jā, pirms četriem gadiem viņš septiņas spēles aizvadīja Rīgas "Dinamo" kreklā, iemeta arī vienus vārtus, bet vasarā devās iekarot Ziemeļamerikas hokeju. Pēc sezonas ASV pēc spēka otrajā junioru līgā (NAHL) Gļebs kļuva par Niagāras Universitātes studentu. "Mācos uzreiz divas specialitātes – sporta menedžmentu un finanses. Man patīk mācības, atlicis gads, noteikti vēlos pabeigt studijas," "Latvijas Avīzei" saka Prohorenkovs, kurš profesionāļa maizē plāno pāriet tikai pēc gada. To, kādas būs perspektīvas pēc universitātes beigšanas, pagaidām vēl nevar paredzēt, taču iekļūšana izlasē un dalība pasaules čempionātā viņa akcijas noteikti ir cēlušas. "Uz izlases treniņnometni devos ar mērķi izcīnīt vietu sastāvā. Drošs es par to noteikti nebiju, taču spēlēt valstsvienībā ir bijis manas līdzšinējās hokejista dzīves lielais mērķis. Prieks, ka man izdevās. Komandā jūtos labi, visu sagatavošanās laiku spēlēju kopā ar Kasparu Daugaviņu un Anrī Ravinski, domāju, ka saprotamies labi. Pirmajā spēlē sākumā mani ielika pie Tralmaka un Balcera, taču treneris Vītoliņš redzēja, ka tur labāk iederētos Ločmelis. Viņiem uzreiz spēle aizgāja, tā maiņa iemetusi jau trīs ripas. 

Kā jutos pret kanādiešiem? Pret tāda kalibra meistariem, saprotams, nebiju vēl spēlējis. Laba pieredze. Fiziski no viņiem daudz neatpalieku, taču domāšanas ātrums, perfektās piespēles, metieni un realizācija viņiem ir citā līmenī," 

atšķirības uzskaitīja Latvijas hokejists.

Gļebs nāk no sportiskas ģimenes, kurai neilgi pirms pasaules čempionāta gan bija milzu sēras, jo pēc smagas cīņas ar vēzi vien 48 gadu vecumā mūžībā devās Andrejs Prohorenkovs. Bijušais Latvijas izlases futbolists, kurš 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā bija Latvijas valstsvienības pamatsastāva spēlētājs, bija Gļeba onkulis, tēvabrālis. "Kopš bērnības man bija lepnums par onkuli. Tad, kad viņš spēlēja izlasē, es vēl biju mazs un to īsti neatceros, bet viņa spēlēšanu klubu līmenī gan atminos. Neviens negaidīja, ka viņš tik ātri aizies, bet tāda diemžēl ir dzīve. Futbolu spēlē abi mani brālēni, Markuss ir uzspēlējis arī virslīgā, tagad spēlē pirmajā līgā "Albertā". Kāpēc es nekļuvu par futbolistu? Nezinu, tas jāprasa vecākiem, kuri mani mazu aizveda uz hokeja skolu. Man jau kā bērnam tad teikšanas nekādas nebija, bet, iespējams, es pats gribēju. Man hokejs jau sākumā patika un sanāca," izvēle starp futbolu un hokeju nemaz nav bijusi. Iespējams, tāpēc, ka Gļeba tētis Romans pats bijis peldētājs, un dēlu izlēmis sūtīt uz sporta veidu, kurā arī ir ūdens, tiesa, pavisam citā agregātstāvoklī.