Partija "Platforma 21" pārdēvēta par "Gobzema sarakstu"

Politiskā partija "Platforma 21" tikusi pārdēvēta par "Gobzema sarakstu", liecina ieraksts Politisko partiju reģistrā.

Šis minētajam politiskajam veidojumam ir jau ceturtais nosaukums. Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām šo partiju izveidoja Aldis Gobzems, kurš pēc neveiksmes vēlēšanās paziņoja par politikas pamešanu, patvērās Spānijā un mainīja vārdu uz Arigo Toro.

Vēl Gobzema vadībā partija darbojās ar nosaukumiem "Likums un kārtība" un "Katram un katrai", bet pēc tam pārtapa par "Platforma 21", kas piedzīvoja vairākas iekšējas varas maiņas un nesekmīgus mēģinājumus piedalīties vairākās vēlēšanās. 2022. gada vēlēšanās partija ieguva 3,67% vēlētāju atbalstu un Saeimā neiekļuva, taču sasniegtais rezultāts tai joprojām ļauj saņemt ievērojamu valsts finansējumu, piemēram, šogad tai pienākas vairāk nekā 213 000 eiro.

Vienlaikus reģistrētas izmaiņas partijas valdē - par valdes locekļiem no šā datuma iecelti Jānis Žukovskis, Agris Freifalts un Rota Mūrniece, kuriem noteiktas kopīgas pārstāvības tiesības vismaz divu personu sastāvā.

Gobzems/Toro sociālajos medijos jau ir paziņojis par nodomu startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Viņš uzsvēris, ka formāli nav saistīts ar partijas vadību — nav tās priekšsēdētājs, valdes loceklis vai biedrs, un savu lomu viņš vērtējot kā instrumentālu — cilvēku ar atpazīstamību un enerģiju, kas spēj pievērst uzmanību idejām, kuras citādi varētu palikt nesadzirdētas.

Gobzems/Toro sola, ka "Gobzema saraksta" prioritātes būšot "mazāks valsts aparāts, vairāk brīvības cilvēkam, reāls atbalsts bērniem un miers mājās". Vienlaikus kandidāti vēlēšanu sarakstam vēl tikai tiekot meklēti, un "Gobzema saraksts" aicina pievienoties "aktīvistus visā Latvijā, arī tādus, kas arvien nav atraduši savu īsto partiju, pašķīrušies, vīlušies, bet darboties griboši un varoši".

Šā gada 22. janvārī, partijas "Platforma 21" valdes locekle Liene Dreimane paziņoja par atkāpšanos no amata un izstāšanos no partijas, paužot aizdomas par prettiesisku partijas vadību, neskaidru valsts finansējuma izlietojumu un nepietiekamu iekšējo demokrātiju.

Savukārt Freifalts toreiz uzsvēra, ka domstarpības neesot bijušas par politiku vai vērtībām, bet gan par Dreimanes darba pienākumu izpildi, norādot uz strīdu par darba organizācijas jautājumiem.