Attieksme nemainās, pabalsti mazinās: kā Latvija pielāgojas ilgtermiņa ukraiņu klātbūtnei

Kopš Krievijas agresijas 2022. gada 24. februārī Ukrainu dažādos laikos ir pametuši vismaz 20 miljoni cilvēku, liela daļa no viņiem atgriezusies. Šobrīd kā bēgļi ārpus dzimtenes reģistrēti 6,9 miljoni ukraiņu. Eiropas Savienības pagaidu aizsardzībā šobrīd ir ap 4,37 miljoniem ukraiņu ("Eurostat" dati uz 31. augustu), un šovasar ES Padome šādu aizsardzības statusu pagarināja līdz 2027. gada 4. martam.

Kā ukraiņi iedzīvojušies robežvalstīs? Kā kaimiņvalstis spējušas pārorientēties no steidzīgas pagaidu mājokļu un pabalstu piešķiršanas uz bēgļu iekļaušanu sabiedrībā? Vai šajos gados mainījusies uzņēmējvalstu sabiedrības attieksme pret negaidītajiem ieceļotājiem? Sešu valstu žurnālisti izpētījuši šo pārmaiņu dinamiku. Šajā publikācijā par pārmaiņām valsts atbalstā un attieksmē Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Ukraiņu civiliedzīvotāju diasporas koordinatore Vidzemē Natālija Juščenko, kura, bēgot no kara plosītās Černihivas, kopā ar dēliem 2022. gada pavasarī nejauši nokļuva Smiltenē, uzskata, ka kopš kara sākuma līdz šodienai Latvijas iedzīvotāju un arī pašvaldību attieksme nav mainījusies un joprojām ir jūtams liels atbalsts. Taču atbalsts pakāpeniski samazinās.

Kaut gan karadarbība Ukrainā notiek jau trīsarpus gadus un cilvēki turpina pamest valsti, mūsu valsts institūcijām trūkst sapratnes par to, ko darīt ar Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Valsts institūcijas uz ukraiņiem joprojām raugās kā uz krīzes laikā uzņemamu grupu, nevis kā uz cilvēkiem, kas Latvijā varētu palikt uz pastāvīgu dzīvi, jo daudziem no viņiem vairs nav kur atgriezties, secināts sabiedriskās politikas centra "Providus" pētījumā "Latvijas pašvaldību pieredze Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā: no krīzes līdz ilgtermiņa risinājumiem".

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

No kara sākuma līdz šodienai Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kas patvērušies mūsu valstī, ir sarucis par vairāk nekā 13 tūkstošiem (no 44 174), liecina Iekšlietu ministrijas dati. Līdz ar to sarūk arī valsts budžeta finansiālais atbalsts. 2022. gadā finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem bija 79 miljoni eiro, turpretim 2026. gadā šī summa tiks samazināta līdz 40 miljoniem eiro.

Caur Latvijas ārējo robežu šogad ieceļojuši 15 572 Ukrainas pilsoņi. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis 14. oktobra valdības sēdē informēja, ka ieceļojošo ukraiņu plūsma esot daudz mazāka, nekā tā bijusi kara pirmajos gados, proti, vidēji mēnesī pagaidu aizsardzības statusam Latvijā no jauna reģistrējoties 500–600 personu. Taču būtiski esot palielinājies to personu skaits, kurām pagaidu aizsardzības statuss Latvijā anulēts, jo mēneša laikā pēc vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas beigām šie cilvēki neesot iesnieguši pieteikumu jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Caur Latviju iebrauc trīsreiz vairāk nekā paliek.

Audzis nodarbināto ukraiņu skaits

Viens no būtiskākajiem argumentiem, kāpēc valdība nolēma samazināt finansējumu ukraiņu atbalstam, bija arī tas, ka ukraiņi vairāk strādā. Kopš 2022. gada pakāpeniski, bet stabili esot audzis gan nodarbināto ukraiņu skaits, gan bruto ienākumu apmērs. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju līdz 2025. gada jūnijam darba tiesiskās attiecībās bijuši 9909 Ukrainas civiliedzīvotāji, kas nav daudz, ja ņem vērā, ka darbspējīgā vecumā atrodas 21 959 kara bēgļi no Ukrainas. Viņiem ir dota iespēja saņemt nodarbinātības, kā arī pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu. Nodarbinātības valsts aģentūra informēja, ka kopumā šāds pabalsts vienas minimālās mēnešalgas apmērā kopš 2022. gada izmaksāts 18 035 Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri kļuvuši par darba ņēmējiem. Visvairāk cilvēku to saņēmuši tieši 2022. gadā – tās bijušas 10 303 personas, bet ar gadiem šo cilvēku skaits ir sarucis. 2023. gadā pabalsts izmaksāts 3715 personām, bet šogad deviņos mēnešos – vien 1638 cilvēkiem.

Toties pieaug pašnodarbināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kuri saņēmuši pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu. 2022. gadā tās bija tikai 79 personas, bet šogad deviņos mēnešos – jau 298 Ukrainas civiliedzīvotāji, bet kopumā šis pabalstu kopš kara sākuma ir piešķirts 839 cilvēkiem. Šis gan ir pēdējais gads, kad ukraiņiem ir dota iespēja tikt pie minētajiem pabalstiem, jo Ministru kabinets 14. oktobrī grozīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, nosakot, ka no 2026. gada ukraiņiem šie pabalsti vairs netiks maksāti. Vienlaikus Ukrainas civiliedzīvotājiem tiks saglabātas tiesības uz piekļuvi Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumiem tādā pašā apjomā kā Latvijas pilsoņiem.

Netiek pie sava mājokļa

Ukraiņu civiliedzīvotāju diasporas koordinatore Vidzemē Natālija Juščenko Smiltenes novadā ir izveidojusi sabiedrisko organizāciju "Nadija", kas tulkojumā no ukraiņu valodas nozīmē "Cerība", lai palīdzētu ukraiņiem ne tikai šajā novadā, bet arī Valmierā, Apē, Alūksnē un citur. Līdztekus savai sabiedriskajai organizācijai Natālija, pēc profesijas būdama psiholoģe, strādā arī Latvijas Sarkanajā Krustā un bieži piedalās dažādos partneru projektos kā psiholoģe.

Ukraiņu diasporas koordinatore Natālija Juščenko kopā ar dēlu Bohdanu, kurš labi runā latviski, vienlaikus pabeidza skolu gan Ukrainā, gan Latvijā un jau trešo gadu studē inženierzinātnes Rīgas Tehniskajā universitātē.

Foto: No personiskā arhīva

Natālija ir tikusies ar visām ukraiņu ģimenēm, kas atbēgušas no kara uz Vidzemi. Viņa pastāstīja, ka šiem cilvēkiem problēma numur viens esot savs personīgais dzīvoklis. Kopumā Latvijā ir pieaudzis tādu Ukrainas civiliedzīvotāju īpatsvars, kas spēj nodrošināt sev mājokli, taču vēl joprojām saglabājas ievērojama grupa, kas uzturas īslaicīgas uzturēšanās vietās, secinājuši domnīcas "Providus" pētnieki.

"Ap 90 procentiem Ukrainas civiliedzīvotāju, kas patlaban dzīvo Vidzemē, nav sava mājokļa. Kara sākumā daudzi cerēja, ka karš ātri beigsies un viņi brauks mājās, bet šobrīd ļoti daudzi, ar kuriem kontaktējos, plāno palikt Latvijā, jo viņiem vairs nav kur atgriezties. Tāpēc pats svarīgākais ir personīgā mājokļa jautājums, jo katram cilvēkam tas ir dzīves pamats. Visi ukraiņi Smiltenes novadā strādā, izņemot pensionārus, bērni iet skolā, daļa studē Latvijas augstskolās, tātad būs speciālisti, kas paliks Latvijā. Viņi maksā nodokļus un vēlas ņemt kredītu dzīvokļa iegādei, diemžēl bankas to nedod," secina Natālija.

"Latvijas Avīze" sazinājās ar Latvijas Banku (LB) un "Luminor" banku, lai noskaidrotu, kāpēc ukraiņiem Latvijā nav iespējams saņemt kredītu mājokļa iegādei. LB preses sekretārs Jānis Silakalns atbildēja, ka Latvijas Bankas Kredītriska pārvaldīšanas noteikumi neierobežojot kredītiestādes izsniegt kredītus ārvalstu klientiem. Latvijas Banka neesot saņēmusi sūdzības no potenciālajiem kredītņēmējiem no Ukrainas.

Savukārt Kaspars Sausais, "Luminor" bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs, informēja, ka kopumā kopš 2022. gada Ukrainas pilsoņiem banka esot piešķīrusi aptuveni desmit hipotekāros kredītus gadā ar vidējo summu ap 100 000 eiro, kā arī vidēji desmit patēriņa kredītus gadā. "Hipotekārā kredīta piešķiršanas izvērtēšanas laikā mēs vērtējam arī, cik ilgi cilvēks uzturas Latvijā, kāda ir pašreizējā uzturēšanās atļauja. 

Ja klients ir Latvijas rezidents vai ja klientam ir patstāvīgā uzturēšanās atļauja, pilsonībai kredīta piešķiršanas procesā nav izšķirošas nozīmes," 

skaidroja Kaspars Sausais.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš uzsvēra, ka pašvaldību dzīvojamais fonds esot ļoti niecīgs un faktiski mūsu valstī neesot instrumentu, kā mājokļu fondu atjaunot. Pašvaldībām nelielos apjomos ir telpas, kuras netiekot izīrētas, bet ir nodotas lietošanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, un līdz ar to tās netiek iekļautas pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā. Šādas tiesības piešķirt ukraiņiem bez maksas dzīvojamo platību pašvaldībām ar likumu dotas līdz 2026. gada 31. decembrim.

"Providus" minētajā pētījumā ir konstatējis, ka šobrīd pašvaldību loma mazinās un kļūst izplūdusi, salīdzinot ar kara pirmajiem diviem gadiem, kad pašvaldību kapacitāte, lai sniegtu palīdzību ukraiņiem, bija pietiekama, galvenokārt pateicoties tam, ka lielāko izmaksu daļu sedza valsts. Patlaban aktualizējusies integrācijas nepieciešamība, kur pašvaldību loma nav noteikta. Priekšplānā izvirzās ukraiņu ilgtermiņa vajadzības, taču neesot skaidrs, kas atbild un kas pārrauga šo situāciju.

Ap trešdaļa ukraiņu bērnu – ārpus Latvijas izglītības sistēmas

Otra svarīgākā problēma Natālijas ieskatā ir ukraiņu bērnu izglītošana. Patlaban lielākā daļa Ukrainas kara bēgļu bērni, kuri nokļuvuši Vidzemē, mācoties attālināti Ukrainas skolās. Tikai ap desmit procentiem bērnu izglītojoties Latvijas skolās un bērnudārzos, un tas dodot viņiem iespēju ātri integrēties mūsu valsts sabiedrībā.

"Ja skolēni pirmajā, otrajā un trešajā klasē mācās tikai attālināti Ukrainas skolās, tiek bremzēta viņu attīstība, jo nav iespējams piedalīties ārpusskolas nodarbībās, pulciņos. Jau tagad es redzu, ka šiem bērniem, kuri kopā ar vecākiem ir nolēmuši palikt Latvijā, būs diezgan lielas problēmas. Tāpēc valdībai vajadzētu pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu, ka Ukrainas civiliedzīvotāju bērniem obligāti ir jāuzsāk mācības Latvijas pamatskolās," uzskata Natālija. 

Pašlaik ukraiņu bērniem obligātās izglītības vecumā ir tiesības, bet ne pienākums apmeklēt izglītības iestādi Latvijā.

Pēc Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem, 2025. gada 7. oktobrī kopējais Ukrainas civiliedzīvotāju skaits pirmsskolas un 1.–12. klases izglītības vecumā Latvijas vispārizglītojošajās iestādēs ir 3687 bērni un skolēni. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā uzturas ap 6900 Ukrainas bērnu vecumā līdz 17 gadiem. Tātad mācās tikai puse.

"Pašvaldības nezina, kā ilgtermiņā integrēt Latvijas sabiedrībā tik lielu skaitu Ukrainas civiliedzīvotāju. Tās sevi neredz kā integrācijas politikas veidotājas, bet sagaida, ka tā tiks izstrādāta nacionālajā līmenī," situāciju Saeimas deputātiem skaidroja "Providus" vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jautājumos Dārta Pelse. Nākamā gada februārī apritēs četri gadi, kopš Ukrainas kara bēgļi ir Latvijā, bet valstij nav arī stratēģijas, kā nodrošināt efektīvu valsts valodas apmācību gan pieaugušajiem, gan skolēniem. Kultūras ministrijas saliedētas sabiedrības politikas un pilsoniskās sabiedrības nodaļas vadītāja Ilona Jekele norādīja, ka ministrija jau strādājot pie ukraiņu integrācijas politikas un veicot sarunas ar iesaistītajiem partneriem.

Ukraiņiem ir tādas pašas tiesības kā latviešiem

Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, kādas Latvijas iedzīvotājiem. Katrai pilngadīgai personai 2025. gadā piešķirts 377 eiro pabalsts, bet katram bērnam – 264 eiro pabalsts. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalsti (bērna piedzimšanas, bērna kopšanas, ģimenes valsts pabalsts, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vecuma gadījumā u.c.) tiek maksāti ar tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas iedzīvotājiem.

Arī valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi ir līdzvērtīgi vietējiem sniegtajiem. Ukraiņi saņem arī kompensējamos medikamentus un materiālus, taču viņi ir atbrīvoti no pacientu līdzmaksājuma. No 2026. gada arī ukraiņiem tāpat kā Latvijas iedzīvotājiem būs jāmaksā pacientu līdzmaksājums.

Ukraiņiem kopš kara sākuma tika nodrošināta iespēja bez maksas izmantot sabiedrisko transportu, taču no 2026. gada viņiem būs jāmaksā par sabiedriskā transporta biļetēm.

Nākamnedēļ "Latvijas Avīzē" lasiet par ukraiņu bēgļu situāciju un valsts atbalstu Višegradas valstīs.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes