1935. gada 14. novembrī. Pirms 90 gadiem Rīga ļoti savlaicīgi gatavojās Brīvības pieminekļa atklāšanai, ko gaidīja 18. novembra valsts svētkos.

Reklāma

Par godu notikumam un svētkiem vispār pilsētas namiem vajadzēja būt dekorētiem. Īpašu uzmanību plānoja pievērst iluminācijām. "Jaunākās Ziņas" šajā sakarā vēstīja: "Liela rosība karogu, sveču un spulgu tirdzniecībā. Spulgas ir tās pašas krieviskās "ploškas", kas ar šiem valsts svētkiem ieguvušas jaunu latvisku nosaukumu. Visi uzņēmumi saņēmuši lielus pasūtījumus, un katrs jau pārdevis 15–20 tūkstošus spulgu. Tādēļ droši var rēķināt, ka 18. novembra vakarā Rīgas ielās degs ap 200 tūkstoši spulgu. Tāda pati rosība vērojama karogu tirdzniecībā. Viens pats Armijas ekonomiskais veikals jau pārdevis apmēram 10 tūkstošus jaunu karogu, bet pārējie uzņēmumi kopā vēl vairāk. Pēc iepriekšēja aprēķina, tirgū izlaisti ap 40 tūkstoši kilogramu sveču, kas izpārdotas Rīgā, kur namu logos degs ap 100 tūkstoši sveču. Rosīgi pērk arī zaļumu vītnes, kuras Rīgā piegādā no attāliem mežiem." Kas attiecās uz veikalu skatlogu dekorēšanu, tad Iekšlietu ministrija īpaši atgādināja: "Ar valsts ģerboni, valstsvīru ģīmetnēm, nacionāliem karogiem, ziediem un citiem dekorējumiem izgreznojamos skatlogos nevar atstāt dekorējumiem nepiemērotas veikala preces."

14. novembra vakarā notika arī pieminekļa izgaismošanas mēģinājums, uzstādot un izmēģinot jaudīgus starmešus. 

Kārļa Zāles veidotās tēlnieciskās grupas pagaidām palika ziņkārīgo acīm apslēptas zem pārklāja. Tam 21 artilērijas zalves pavadībā vajadzēja krist tikai svinīgajā brīdī.

Ceremonijai bija jāsākas pusdivpadsmitos dienā, Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim un kara ministram ģenerālim Jānim Balodim apstaigājot armijas godasardzes ierindu.

16. novembrī literāts Jānis Akuraters, "Jaunāko Ziņu" lasītājiem skaidrojot Brīvības pieminekļa simbolisko misiju un atzīmējot, ka tas ir visas tautas celts, uzsvēra: "Akmens ir tikai ārējs tērps, ir tikai ķermenis, kas glabā sevī to garu, kas padara pieminekli par svētnīcu. Jo laiki aiziet. Nāk paaudzes, kuras vairs nejūt, ko tauta piedzīvojusi lielajos brīžos. Lai viņiem to atgādinātu, šie akmeņi runās. Mēmo tēlu lūpas un žesti sauks skaļāk par dzīvo cilvēku vārdiem: neaizmirstat nekad savus varoņus, savu brīvību, savu senču svēto vēsturi un tautas augšāmcelšanos. Un vēl vairāk: esat cienīgi sargāt ar savu dzīvību to, kas tik grūti iegūts."

"Zemgales Balss", 1925. gada 14. novembrī

Vilciena sadursme ar lokomotīvi. Grīvas stacijas rajonā 11. novembrī Lietavas manevrējošā lokomotīve uz izejošās pārmijas iebrauca sānos Daugavpils–Zemgales pasažieru vilcienam. Mūsu vilcienam sabojāta lokomotīve un salauzti 3 pasažieru un 2 preču vagoni. Lietavas lokomotīve padarīta braukšanai nederīga. Bojāts arī ceļš. Pasažieri un vilciena apkalpotāji nav cietuši. Katastrofa notikusi nepareizi pārliktu pārmiju dēļ. Latvijas vilciens gājis ar pasažiervilciena ātrumu, ar to arī izskaidrojami lielie bojājumi. Kustību atjaunoja pēc 3 stundām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu