5 °C
Pasaulē prestižāko autosacīkšu – Pirmās formulas (F-1) – vēsturē bijuši deviņi gadījumi, kad titula ieguvēju izšķir tikai viena punkta pārsvars kopvērtējumā, taču viens no tiem ir īpašāks par citiem.
Nikijam Laudam savulaik pietika pat ar puspunktu, lai 1984. gada sezonas kopvērtējumā pieveiktu Alēnu Prostu, taču sporta vēstures rubrikā šoreiz stāsts par 1994. gada F-1 čempionātu, kam kulminācija pienāca Adelaidas trasē Austrālijā. Tieši tur 13. novembrī savu pirmo no septiņiem pasaules čempiona tituliem izcīnīja slavenais vācietis Mihaēls Šūmahers.
Melnā maija ēnā
F-1 75 gadu ilgajā vēsturē 1994. gada sezona neapšaubāmi ir viena no emocionālākajām, traģiskākajām un pretrunīgākajām. Ne pirms tam, ne pēc tam nav bijis tik spēcīgāka triumfa mirkļa un tik briesmīga zaudējuma reizē. Autosporta pasaule zaudēja leģendu Airtonu Sennu, bet ieguva jaunu zvaigzni – Mihaēlu Šūmaheru.
Tieši vācietis, kurš trešo pilno sezonu brauca "Benetton" komandā, uzdeva toni sezonai, uzvarot sezonas pirmajos divos posmos Brazīlijā un Japānā. Visu kājām gaisā emocionālā ziņā sagrieza trešais posms Imolas trasē, kur risinājās Sanmarīno "Grand Prix" izcīņa. Vispirms kvalifikācijā dzīvību zaudēja austrietis Rolands Racenbergers, kura vadītais "Simtek" spēkrats lielā ātrumā par Žaka Vilnēva cilpu dēvētajā līkumā ietriecās trases nožogojumā. Dienu vēlāk pamatsacensībās izdzisa arī Airtona Sennas dzīvība, viņa pilotētajai "Williams" formulai ar ātrumu 310 km/h ietriecoties Tamburello līkumā esošajā aizsargsienā.
Mūsdienās tas, šķiet, vairs nebūtu iespējams, bet todien sacensības Imolā tika pabeigtas, pirmajam finiša līniju atkal šķērsojot Šūmaheram. "Man šķiet, ka es uzvarēju kaut ko, ko neviens nedrīkstēja uzvarēt," pēc traģiskajiem notikumiem atzina Šumis.
Pēc Imolas sacensību noteikumos tika veiktas vairākas nozīmīgas tehniskas izmaiņas, samazinot formulu jaudu un tādējādi uzlabojot braucēju drošību, taču vismaz tobrīd Šūmahera uzvaru gājienu tas neiespaidoja. Viņš uzvarēja arī Monako, Kanādas un Francijas "Grand Prix" izcīņās un pēc septiņiem posmiem kopvērtējumā tuvāko sekotāju Deimonu Hilu apsteidza jau par 37 punktiem.
Šumja Silverstonas varoņdarbi
Tolaik par uzvaru pienācās desmit punkti un daudzi uzskatīja, ka cīņa par titulu praktiski ir galā, taču jau pēc nākamā posma – Lielbritānijas "Grand Prix" izcīņas – situācija bija kardināli mainījusies, Hilam, kurš pēc Sennas nāves pēkšņi bija kļuvis par "Williams" komandas vadošo pilotu, atgriežot intrigu. Par to parūpējās arī pats Šūmahers un "Benetton" komandas vadība, kas vācietim sacīkstes laikā vispirms deva norādījumus neievērot piecu sekunžu sodu, bet pēc tam arī ignorēt melno karogu, ar kuru tiesneši viņam lika saprast, ka braucējs ir izslēgts no sacīkstēm. Lai arī finišu Šūmahers sasniedza kā otrais, pēc tam viņš saņēma pelnītu diskvalifikāciju, piedevām arī uz nākamo posmu, ko gan "Benetton" veiksmīgi apstrīdēja.
Tomēr slavenās itāļu apģērbu ražošanas kompānijas atbalstītajai komandai likstas ar to nebeidzās, viņi tika vainoti elektronikas sistēmu un degvielas uzpildes noteikumu pārkāpumos, kas spriedzi tikai vairoja.
No nākamajiem pieciem posmiem Šūmahers uzvarēja tikai Ungārijā, jo Beļģijā tika diskvalificēts par formulas neatbilstību noteikumiem (pārlieku liels aizsargbloka nodilums mašīnas apakšā), savukārt Itālijas un Portugāles etapos viņš nevarēja startēt par saviem varoņdarbiem Silverstonas trasē Lielbritānijas "Grand Prix" izcīņas laikā. Tikmēr Hils, divkārtējā F-1 pasaules čempiona Greiema Hila dēls, pēc savas dabas pilnīgs pretstats ekspansīvajam vācietim, uzvarēja trīs posmos pēc kārtas un kopvērtējumā Šūmahera jūlija sākuma 37 punktu pārsvars septembra beigās bija sarucis līdz vienam punktiņam.
Kulminācija
Līdz sezonas beigām palika trīs posmi un pirmajā no tiem – Heresas trasē Spānijā –, abi titula pretendenti aizņēma pirmās divas vietas, uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena kāpjot Mihaēlam, kopvērtējumā attiecībā pret Hilu panākot +5. Savukārt nākamajā posmā Suzukas trasē Japānā Deimons Hils revanšējās un pirms noslēdzošā etapa vācieša pārsvars atkal bija minimāls – 92 punkti Šūmaheram pret 91 punktu Hilam. Viņu pārsvars pār pārējiem bija iespaidīgs, jo trešajā pozīcijā esošajam austrietim Gerhardam Bergeram no "Ferrari" komandas bija tikai 35 punkti.
Papildu intrigu radīja arī situācija Konstruktoru kausa jeb komandu cīņas kopvērtējumā, kur piecu punktu pārsvars bija Hila un vēl vienas F-1 leģendas Naidžela Mansela tobrīd pārstāvētajai "Williams". Vēl kāda atšķirība no mūslaiku F-1. 1994. gada sezonā kaut vienā posmā piedalījās 46 braucēji (14 komandu sastāvos), kas šiem laikiem, kad tikšana pie F-1 formulas stūres ir viens no sarežģītākajiem un dārgākajiem procesiem sportā, ir kaut kas nereāls. Piemēram, "Benetton" bez Šūmahera stūrēja arī soms Jirki Lehto, brits Džonijs Erbērs un nīderlandietis Joss Verstapens – tobrīd vēl tikai topošais tētis pašreizējai F-1 zvaigznei Maksam Verstapenam, bet "Lotus", "Larrousse" un "Simtek" komandu staļļiem sezonas gaitā cauri izgāja pa sešiem pilotiem katrā.
Lai nu kā, visa autosporta pasaule un ne tikai Adelaidas trasē gaidīja bezkompromisa cīņu. Kvalifikācijā ātrākais bija Mansels, aiz viņa Šūmahers un Hils. Sacensību startā Mihaēls bija naskāks, izvirzoties vadībā, taču arī Hils bija garām komandas biedram un mina vācietim uz papēžiem. Kulminācija šajā cīņā notika 36. aplī, kurā Šūmahers izbrauca no "Austrumu terases" līkumā, ar labās puses riteņiem ietriecoties nožogojumā. Hils, kurš pirms tam no Šūmahera atpalika par vairākām sekundēm, pēkšņi saprata, ka tūdaļ var tikt konkurentam garām, taču apdzīšanas manevra laikā abu formulu sadursme kļuva neizbēgama. Šūmahera "Benetton" aizlidoja pa gaisu un palika nekustīgi stāvam, kamēr Hils cīnījās līdz galam, aizkūlās līdz boksiem, kur mehāniķiem atlika secināt, ka mašīnas priekšējās piekares svira ir neatgriezeniski sabojāta un steigā vairs nav nomaināma. Tā kā abi konkurenti izstājās, cīņa par titulu noslēdzās ar Šūmahera triumfu.
Neatbildēts jautājums
Loģiski, ka pēc šāda pavērsiena un iznākuma visvairāk apspriestais jautājums F-1 speciālistu un līdzjutēju vidū bija – vai tā bija sacīkšu sadursme vai Šūmahers, saprotot, ka zaudē, apzināti izslēdza konkurentu no cīņas? Sacīkšu komisāri pēc savas izmeklēšanas veikšanas sadursmi uzskatīja par sacīkšu incidentu un pret Vācijas pirmo F-1 pasaules čempionu nevērsās.
Arī Šūmahers apgalvoja, ka nav rīkojies nesportiski, kamēr Apvienotās Karalistes bulvārprese un ne tikai cits par citu skaļāk centās pierādīt, ka vācietis un "Fair play" jeb godīga cīņa vismaz togad nebija savienojami jēdzieni.
Deimons Hils no atklātas polemikas izvairījās, taču vēlākos gados viņš nepārprotami apsūdzēja Šūmaheru tīšā iebraukšanā viņa formulā. Tā laika "Williams" komandas viens no vadošajiem speciālistiem Patriks Heds vēlāk intervijā žurnālam "F1 Racing" stāstīja, ka komanda bijusi par 100% pārliecināta, ka Mihaēls ir vainīgs negodīgā rīcībā, taču "Williams" neapstrīdēja Šūmahera titulu, jo komanda joprojām cīnījās ar Airtona Sennas bojāejas traģiskajām sekām, turklāt Šūmahers drīz vien pēc sacensībām paziņojis, ka titulu velta Airtona piemiņai. Lai kā tur arī bija, šī avārija Anglijā joprojām tiek uzskatīta par vienu no nesportiskākajiem brīžiem pasaules sporta vēsturē.
Pēc gada sezona atkal noslēdzās Adelaidā, Mihaēls Šūmahers atkal nefinišēja, Deimonds Hils atkal palika otrais, taču tad titula ieguvējs jau bija zināms divus posmus pirms beigām, jo Šumis bija iekrājis vairāk nekā 40 punktu pārsvaru.
Deimons Hils bez sava titula nepalika, to izcīnot 1996. gadā, kad Šūmahers jau bija pārgājis uz "Ferrari".
Katram savs liktenis
- Mihaēls Šūmahers F-1 savulaik izcīnīja septiņus titulus un 99 uzvaras 308 "Grand Prix" posmos. F-1 pēdējo reizi viņš startēja 2012. gada novembrī Brazīlijā. Gadu vēlāk ar dēlu Miku, kurš arī pēc tam kļuva par F-1 pilotu, slēpojot Meribelas kūrortā Francijas Alpos, Mihaēls piedzīvoja kritienu, kurā pret akmeni pārsita galvu. Sekas bija briesmīgas, jo Šūmahers ir daļēji paralizēts un viņa veselības stāvoklis ir tikpat liels noslēpums kā dažkārt par lielvalstu prezidentiem.
- Deimons Hils F-1 karjeru noslēdza 1999. gadā pēc astoņām sezonām un 122 "Grand Prix" izcīņām, kurās izcīnīja 22 uzvaras un vienu pasaules čempiona titulu. Vēlāk viņš ilgus gadus bija F-1 sacensību komentētājs un analītiķis "Sky Sport" televīzijā, tomēr pirms 2024. gada sezonas šo darbu bija spiests pamest, taču šogad ir "BBB Sport" eksperts F-1 pārraidēs. Viņš nodarbojies ar uzņēmējdarbību, aktīvi iesaistās labdarības pasākumos, darbojas kā mentālās un profesionālās pieredzes mentors.
