1.2 °C
Lasot grāmatu "Providences liecinieks", apzinos, ka tai būtu jāatrodas ikviena domājoša cilvēka grāmatu plauktā neatkarīgi no viņa politiskās, reliģiskās un cilvēciskās pieredzes.
Ja ne viņš, tad viņa bērni un mazbērni mācītos atšķirt graudus no sēnalām. Šajā apjomīgajā grāmatā ir Inetas Meimanes divpadsmit gadu garumā pierakstītās sarunas ar Imantu Lancmani. Mūsdienu steidzīgajam un paviršajam cilvēkam vienas grāmatas vākos ir pieejama vairāku gadsimtu Latvijas un Eiropas vēsture – atliek tikai lasīt, skatīties, salīdzināt un domāt par likumsakarībām, cilvēces ilgām, to piepildījumu mūža laikā. Grāmata parāda, ka uz milzīgās pulksteņa ciparnīcas ir noiets atkal viens aplis, un tu tāpat kā daudzi pirms tevis, gan ilgojies, gan bažījies no nākamā.
Ir cilvēki, kurus viņu talanta un darba spēju dēļ dēvē par kultūras parādībām un ģēnijiem. Viņu iespējas un mērogi ir atšķirīgi no pārējiem, bet ne mazāk nozīmīgi, ja viņi strādā vienā tīrumā un bagātina tā augsni. Kad gudri ļaudis piemin civilizācijas bojāeju, viņi ar to saprot vispirms kultūru, un karš ar to ir vistiešākā sakarā.
Bet I. Lancmanis saka: "Esmu nonācis pie secinājuma, ka karš ir ieprogrammēts. Tas ir civilizācijas atjaunošanās instruments. Un Pirmais pasaules karš arī.
Lai cik es nenožēlotu skaisto, sakārtoto, estetizēto pasaulīti, kas sabruka 1914. gadā, saprotu, ka citādi nevarēja būt – solis pa solim noveda pie tā, kas notika un nevarēja nenotikt." Ir skumji apzināties, ka no vēstures cilvēki neko daudz nemācās, bet tas nav pamats bezcerībai, jo vēsture un cilvēce nebeidzas, un mums katram ir sava loma šajās šekspīriskajās kolīzijās. No ilūzijām sākumā ir grūti atvadīties, tomēr tas atmaksājas, jo nav jāpiedzīvo vilšanās.
Tāpēc ir jālasa šādas grāmatas, kur līdzīgi kā restaurācijā, uzmanīgi noņemot katra nākamā laikmeta krāsas slāni, atsedzas gan krāšņais, gan atbaidošais mantojums. Tam pierādījums – baronu muižu bezjēdzīgās dedzināšanas 1905. gadā, zemes agrārā reforma, vācbaltiešu repatriācija 1939. gadā un necilvēcīgā sociālisma vaibsti. Paradokss ir tas, ka pēc visa tā hercogu un baronu pēcteči nejūt naidu pret latviešiem, palīdz izpostīto atjaunot (Rundāle) un neļauj sagrūt daudziem lieliskiem arhitektūras pieminekļiem. I. Lancmanis saka: "Tagad cilvēki ir izlaisti, izklaidīgām smadzenēm, var tā jauki peldēt pa dzīvi bez stresa. Bet bez stresa nekā nav! Ir vajadzīgs pozitīvais stress un vajadzīgs kaut kas, ko nemitīgi pārvarēt." Negatīvā stresa mums šodien ir atliku likām. Vai tev un man ir pozitīvais stress?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
