1.2 °C
Pēc valsts svētkiem mums katram ir savas izjūtas un sajūtas, jo tie nevienu neatstāj vienaldzīgu. Katram ir atšķirīgas iespējas tajos piedalīties vai arī būt tikai vērotājam pie mazāka vai lielāka televizora ekrāna.
Man gan pirms svētkiem, gan arī 18. novembrī bija sajūta, kā stāvot uz šosejas baltās joslas, kas atdala divas pretējas kustības plūsmas. Tāpat kā toreiz, "Baltijas ceļā" stāvot un meklējot savu vietu. Varbūt maldos, bet man šķiet, ka mēs vairs nemeklējam viduspunktu, tāpēc ir vajadzīgi šādi svētki, kas atjauno līdzsvaru. Aizvien mazāk gribas dzirdēt nevis pareizas, bet godīgas atbildes uz visiem jautājumiem, lai vēlreiz neuzķertos uz patētiskiem solījumiem, jo solītājiem ir neveselīgs spīdums acīs, tas diemžēl ir jau piedzīvots arī agrāk. Mums patīk patētika, ar ko izlīdzas tie, kas neko nespēj un arī negrib darīt.
Runātājiem, kuru pienākumos ietilpst lepošanās ar mūsu valsts sasniegumiem, ir jājautā, kurā brīdī jūs runāsiet par zaudējumiem un kaunu, ko valsts ik palaikam šajā gadā ir piedzīvojusi? To nevar tā vienkārši paslaucīt zem svētku paklāja. Es meklēju līdzsvara punktu tādos cilvēkos kā aktrise un producente Anna Putniņa, kura ir iestājusies Zemessardzē, strādā Medicīnas rotā un pavada tviterkonvojus ar palīdzības kravām (galvenokārt automašīnām) uz Ukrainu. Līdzīgi darīja filmas veidotāji, kas ar lielu precizitāti iedzīvinājuši leģendāro sieviešu basketbola komandu "TTT" ar pavisam citas paaudzes spēlētājām, kuras kopā ar skatītājiem šādi apgūst valsts vēsturi. Vēsture jāapgūst ik paaudzei kā atmatā atstāta zeme, sasprindzinot domāšanu un arī muskuļus.
Es redzu atbalsta punktu bērnu un pusaudžu acīs, vērojot militāro parādi Daugavmalā, svecīšu iedegšanu piemiņas vietās un vēlmi Latvijai izšķirošajos brīžos līdzināties saviem tēviem un vectēviem. Tur nav pareizu vārdu un patriotisku saukļu, cieņai un apbrīnai patētika ir sveša. Varbūt tāpēc arī pastāv mūžīgais brīvības apdraudējums, lai tautas neaizmirstu tās cenu. Valsts svētki vienus attīra un stiprina, otrus vēl vairāk ieļauno. Svētīgi tie, kas nonāk uz baltās līdzsvara līnijas pretrunu pilnajā pasaulē ne tikai starp valstīm, bet arī starp dzimtām un ģimenēm, kur vieni par savu valsti pateicas Dievam un senčiem, bet otri to saukā par neizdevušos valsteli. Kā vieni, tā otri ēd šajā zemē izaugušo maizi. Nāk prātā līdzība par kviešiem un nezālēm vienā tīrumā, kur nama saimnieks saka strādniekiem, lai aug abi kopā līdz pļaujai, ka, viņi ravējot nezāles, neizravē arī derīgo.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
