3.2 °C
Atmiņā palicis kāds apmēram desmit gadus vecs video. Dzelzceļa stacija kādā Vācijas pilsētā. Pie vilciena izklāts liels sarkans paklājs, pa kuru no vagoniem ārā kāpj bārdaini puiši ar koferiem un mugursomām, manāmi pārsteigti par tik grandiozu sagaidīšanu.
Tikmēr sapulcējušies vācieši eiforiski skandē pantiņu angļu valodā: "Say it loud, say it clear – refugees are welcome here." (Saki to skaļi, saki to skaidri – bēgļi ir laipni aicināti šeit.)
Tolaik tā bija ne tikai atsevišķu aktīvistu pārliecība, ne vien tā laika Vācijas kancleres Angelas Merkeles politiskā nostāja un atbilstoši tai pieņemtie lēmumi, bet kas vairāk – tāda kā pareizā domāšana, pret kuru iebilst skaitījās nepiedienīgi. Kāpēc? Tika deklarēts, ka atšķirīgs uzskats neatbilst Eiropas vērtībām, un... Tālāki skaidrojumi pat vairs nebija vajadzīgi, vienkārši tā tas bija jāpieņem. Ja neuzskati, ka migrantu masveida ierašanās valstī ir atbalstāma un veicināma, tad labāk paklusē, aizej stūrī un nokaunies. Kaut kādas atbalsis no tā sasniedza arī Latviju, jo arī šurp bija paredzēts pārvietot kādu daļu migrantu saskaņā ar tā sauktajām "bēgļu kvotām". Kamēr viena daļa sabiedrības pauda neapmierinātību, citi aģitēja, ka mēs nedrīkstam izkrist no šīs kopējās Eiropas nostājas. "Bēgļu uzņemšana ir nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai," vēršoties pie valsts augstākajām amatpersonām, rakstīja domubiedru grupa. Vēstījums vēlāk ieguva neformālu apzīmējumu "160 "velkomistu" vēstule". "Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama. Tikpat neizbēgama realitāte ir arī bēgļu kustība. Migrācija no noteiktiem pasaules reģioniem pastiprinās gan bruņotu konfliktu, gan klimata pārmaiņu izraisītā resursu trūkuma dēļ. Bēgļu situācija ir starptautiska problēma, un Latvijai kā starptautiskās sabiedrības loceklei šīs problēmas risināšanā ir un būs jāpiedalās. (..) Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus." Tagad redzam, ka nekas nav nemainīgs – arī tas, ko sauc (vai varbūt uzdod) par "vērtībām", var tikt būtiski pārskatīts, un tas var notikt pat diezgan īsā laikā. Pašlaik pie varas Vācijā ir tā pati partija, kas 2015. gadā – kristīgie demokrāti (CDU/CSU), taču tās līdera, pašreizējā kanclera Fridriha Merca nostāja un paziņojumi ir gandrīz vai diametrāli pretēji tam, ko savulaik runājusi Angela Merkele. "Mēs saskaramies ar bēgļu un imigrācijas politikas jucekli, kas Vācijā ir bijusi maldinoša desmit gadus. Pietiek!" – tā Mercs paziņoja jau drīz pēc stāšanās amatā.
Viņa solījums – ne vien būtiski pievērt durvis jaunu migrantu ieplūšanai, bet arī sūtīt prom no Vācijas tos, kam nav bijis pamata patvēruma prasīšanai vai kuri pastrādājuši noziegumus.
Deportācijas varētu skart ap 300 tūkstošiem pašlaik valstī nepamatoti atrodošos migrantu. Tāpat Vācijas valdības vadītājs aktualizēja jautājumu, cik pamatoti Eiropā būtu uzturēties kādreizējiem Sīrijas kara bēgļiem, jo Asada režīms ir kritis, pilsoņu karš beidzies, loģisks solis būtu, ja šie cilvēki atgrieztos savā valstī un piedalītos tās atjaunošanā.
Nevarētu teikt, ka politiķiem būtu īpaši jāpiepūlas, lai pamatotu šīs tēmas aktualitāti, jo cilvēki to redz paši un tas atspoguļojas arī vēlēšanu rezultātos. Arī ziņas par migrantu pastrādātiem noziegumiem parādās bieži, turklāt nu jau mediji no tām vairs nemēģina izvairīties kā savulaik, kad vairākas dienas nezināja, kā aprakstīt to, kas Jaungada naktī noticis Ķelnes centrā. Bet noticis bija tas, ka sievietes piedzīvoja simtiem seksuālu uzbrukumu no migrantu puses. Cita lieta, ka politiskajā līmenī tiešā veidā saistīt šīs divas problēmas – migrāciju un drošību (īpaši sieviešu) ielās – vēl arvien skaitās politnekorekti.
Nesen politiskās kaislības uzvirmoja, kad Mercs atļāvās uz to tomēr norādīt. "Mēs īstenosim plaša mēroga deportācijas to cilvēku vidū, kuriem nav tiesību palikt Vācijā, – ātri, konsekventi un bez izņēmumiem," oktobra beigās sacīja kanclers, piemetinot, ka tas ir arī drošības jautājums. Kad politiskie pretinieki un arī mediju pārstāvji izlikās nesaprotam, kā tas saistīts, Mercs sacīja: "Es nezinu, vai jums ir bērni un vai starp viņiem ir meitas.
Pajautājiet savām meitām, es domāju, ka jūs saņemsiet diezgan skaļu un skaidru atbildi. (..) Visi apstiprina, ka tā ir problēma. Īpaši pēc tumsas iestāšanās."
Saprotams, ka kreisajiem šāds arguments ļoti nepatika, un diezgan paredzami parādījās vecajā stilā noformulēti argumenti, kas pārmeta kancleram rasismu un ksenofobiju. Latvijā viens no paņēmieniem, kā to nesen novērojām arī diskusijās par Stambulas konvenciju, ir dēvēt pretiniekus par "putinistiem", bet Vācijā šāda veida uzbrukums ir apzīmējumi "galēji labējie", "nacisti" – Mercam tagad nereti tiek pārmests, ka viņš esot kļuvis tāds pats kā "AfD". Te gan jāsaka, ka "AfD" ir spējis izmantot šo problēmu savas popularitātes veicināšanai tieši tāpēc, ka varas partijas to gadiem ignorējušas. Tas, ko tagad dara kristīgo demokrātu vadītājs – neļauj tai kļūt par galēji labējo spēku monopolu, parādot, ka arī vara saprot, par ko briest neapmierinātība, un ir gatava rīkoties. Tas, kas varētu radīt grūtības, ka Vācijā pie varas ir koalīcija un partneriem ir atšķirīgi uzskati, tāpēc nevar izslēgt, ka arī tur gaidāmi līdzīgi ideoloģiskie satricinājumi kā pie mums.
Aicinājums "Pajautājiet savām meitām" ir spēcīgs, taču, kā jau varēja paredzēt, katrs to interpretē pēc savām vajadzībām. Tāpēc diskusija tūlīt pārslēdzās uz tēmu – kuras tad ir tās īstās meitas? Kāda "klimata aktīviste" soctīklos tūlīt pat ierakstīja: "Mēs esam aptuveni 40 miljoni meitu šajā valstī. (..) Mēs absolūti atsakāmies tikt izmantotas kā iegansts vai attaisnojums apgalvojumiem, kas galu galā bija vienkārši diskriminējoši, rasistiski un dziļi aizskaroši." To pārfrāzēja arī Merca politiskie oponenti. Piemēram, Zaļās partijas līdere Rikarda Langa: "Varbūt "meitas" ir arī nogurušas no tā, ka Frīdrihs Mercs par viņu tiesībām un drošību rūpējas tikai tad, kad to var izmantot, lai attaisnotu pilnīgi atpakaļrāpulīgo politiku." Skaidrs, ka asas politiskas diskusijas par šo jautājumu nerimsies, tomēr tas vien, ka tā nav tabu tēma un ka pie tās gatava ķerties centriska varas partija, ir būtisks pavērsiens.
Aptauja
Kad noskaidrojies, ka nelegāli ieceļojušajam migrantam patvērums nepienākas, ko darīt valsts iestādēm?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
