Pa šiem gadiem “Mājas Viesis” ir sarucis, īpaši pēc pēdējām pārmaiņām. Esot pie redakcijas stūres, kuras vērtē kā žurnāla stiprās puses un kuras vajadzēja, bet neizdevās, taču vēl varētu pilnveidot?
Vienmēr esmu skaidri redzējusi mūsu stiprās puses, un tie ir raksti par vēsturi. Šeit simtprocentīgi piekrītu “Mājas Viesa” pamatstruktūras veidotājam Krustiņam, jo tas bija viņa redzējums un tā ir bijusi vērtība, kas jāsaglabā arī turpmāk. Vēstures raksti vienmēr ir bijuši arī manā redaktores fokusā, turklāt dažādās izpausmēs – gan par vēsturisku notikumu un personu, kur gribētu pieminēt pēdējos gados piepulcējošos Natāliju Ketneri ar ļoti labu seriālu “Latviešu sapņotāji”, atklājot izcilus ļaudis, kas piemirsušies vai palikuši ēnā, gan arī kultūrvēstures raksti, kurus ir veidojis Andris Tiļļa par Rīgas un citu pilsētu apkaimēm. Arī tavi raksti par atjaunotajām mājām, kur parādās tik daudz vēstures un likteņu. Tā ir žurnāla stiprā puse, kas izpelnījusies lielu lasītāju ievērību, ko rāda soctīkli. “Mājas Viesī” ir kvalitatīvas un spēcīgas Numura sarunas gan tavā interpretācijā, gan kolēģu Vitas Kraujas un Zigmunda Bekmaņa skatījumā. Katram ir savs piesitiens, un labi, ka tā. Citātu veidā tās parādās arī citās informatīvajās platformās.
Vairāk spēka un resursu būtu jāiegulda izpētes rakstos. Līdz šim dažādu cēloņu un iemeslu pēc bijām koncentrējušies uz sociālu tematiku, bet šajā laikā vairāk liktu akcentu uz sociāli politiskiem rakstiem un arī asu, precīzu politisku vērojumu. To varētu novēlēt īstenot amata pārņēmējam Kasparam Odiņam.
Kā skaidrotu, ka ir krities žurnālistu amata prestižs, mūs mēdz saukt pat par “žurnaļugām”. Kāpēc tā noticis?
Globāli ir mainījusies mediju sistēma, informācijas uztvere un līdz ar to arī žurnālista vieta sabiedrībā. Šodien gandrīz katrs var būt žurnālists vai medijs – uztaisi savu blogu vai uzkāp uz kādas augstākas čupas sociālajos tīklos un jau būsi medijs. Sabiedrības apziņā, domājot plašākā nozīmē, vienā kaudzē ir sajukuši kvalitatīvie mediji un informācijas avoti ar ļoti apšaubāmām informatīvajām platformām un avotiem, līdz ar to nekvalitatīvās informācijas masa krietni pārsniedz kvalitatīvo un secinājumus bieži vien izdara pēc nekvalitatīvās. Un tos vairs īsti neprot nošķirt, kas ir tā saucamā mediju pratība, par kuru daudz runā, bet kura praksē kļūst aizvien sliktāka, arī tāpēc, ka sabiedrībā mazinās drukāto mediju loma. Protams, daudz kas tiek pārcelts uz digitālo pasauli, bet pati lasīšanas kultūra ir mainījusies.
Kvalitatīvam drukātajam medijam būtu nepieciešama kvalitatīva teksta uztveršanas kultūra – lineārā lasīšana, secīga teksta uztvere utt. Tā zūd katastrofālā ātrumā.
Cik daudz ir to, kas izlasa nopietnas un garas intervijas kādā portālā? Vairāk kļūstam par virsrakstu lasītājiem, cenšamies trīs rindās uztvert lietas būtību un jau skrienam tālāk.
Dvēseles krēslas brīžos esmu domājusi, vai vēlreiz izvēlētos studēt žurnālistiku? Ļoti šaubos.
Ko teiktu jaunam cilvēkam, kurš līdzīgi kā tu savulaik arī tagad sapņo ar saviem rakstiem darīt pasauli labāku?
Man patiešām sirds sāp un dreb par Latviju, mūsu nākotni.
Ja būtu sava žurnālistikas ceļa sākumā, visjēdzīgākā liktos tā vieta, kur varētu atklāt politiķu patiesos nodomus,
viņu patieso attieksmi pret Latviju, spējas stiprināt valsti, vārdu sakot, ko tagad nepietiekami dara mūsu žurnālistika kopumā un īpaši priekšvēlēšanu laikā. Lai mēs nenokļūtu neliešu un nodevēju rokās un kā sabiedrība nenonāktu auzās ar savām izvēlēm – to uzskatītu par visaugstāko žurnālistikas uzdevumu.
Ko saki, kad žurnālisti pārlieku aizraujas ar objektivitāti un neitralitāti, kad skaidri redzams, ka jautājums skar valsts pastāvēšanu, tās pamatus?
Ir sarkanās līnijas, kad arī sabiedriskais medijs nevar palikt nosacīti neitrāls, ja ir runa par Latvijas valstiskajām interesēm, par mūsu nākotni, latviešu valodu, drošību, morālām vērtībām, kas atspoguļojas arī ekonomikā un visās lietās, kā veidojam savas valsts saimniecību. Arī šī joma nav atrauta no morāles, īpaši šodien, kad jūtam Krievijas ietekmi, nevar palikt neitrāls, asums jāuztur visu laiku un jābūt principiālam. Jāsaka, ka tieši “Latvijas Avīzē” vairāku mūsu kolēģu veikumā šo principialitāti un stāju redzu un jūtu. Arī “Mājas Viesa” materiālos, kas skar gan mūsu valsts vēsturi, gan arī šodienas pasaules politiku, mēs ļoti skaidri formulējam pamatvērtības. Žurnālistikā vajadzētu vairāk resursu, lai dažādi glumi ļaudis nenokļūtu pie varas, tiktu apturēti un atmaskoti.
Redzu, ka tavs ideālisms joprojām ir dzīvs, un tas ir labi! Kad vairs nevajadzēs plānot, organizēt, sarunāt, rediģēt, rēķināt utt., vai nebūs tā savādi?
Atzīstu, ir darba atkarība, asinsritē – žurnāla un darba cikliskums, mana dzīve ar to ir caurausta, un tagad pa pavedienam vien tā jālaiž vaļā.
Neesmu vēl pajautājusi, kā tik ilgi varēji izturēt vienā amatā, vai dažubrīd nebija piegriezies?
Pilnīgi noteikti bija tāpēc, ka katru gadu ir Lieldienas, Jāņi, Ziemassvētki un vienmēr jādomā, kā tu vēl varētu paskatīties uz šo lietu. Tas attiecas uz jebkuru rubriku – kādi tikai temati nav pētīti un aprakstīti!
Atceros, ka gandrīz par jebkuru ierosinātu, kā man šķita, jaunumu teici – jā, ļoti labi, tas jau mums ir bijis.
Tas ir tāpat kā dzīve, kas kā upe plūst savos krastos, bet tie krasti vienmēr mainās. Kā gadalaiki – atnāks pavasaris, bet tas ir jauns pavasaris.
Un šī vasara tev būs pavisam atšķirīga!
Tomēr negribētos tēlot optimismā lēkājošu pensionāri, jo man ir arī ļoti daudz eksistenciālu pārdomu, kurām vajadzīgs laiks.
Dace Terzena
žurnāla “Mājas Viesis” redaktore
- Beigusi Rīgas 2. vidusskolu.
- Žurnālistiku studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļā.
- Strādājusi laikrakstā “Padomju Jaunatne”.
- No 1999. gada līdz 2026. gada 29. maijam strādā par žurnāla “Mājas Viesis” redaktori.
- Vaļasprieki – angļu valodas kursi, dārzkopība, literatūra.
- Laulībā ar Arni Terzenu. Mamma dēlam Gustavam un vecāmamma mazmeitai Grietai un mazdēlam Fricim.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Nedēļas abonements
Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.
10 raksti tikai par 0,50 €
- Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
- Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
- Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus
Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
20.1 °C
