7.3 °C
Poļu režisora Lukaša Tvarkovska izrāžu koncepti šobrīd tiek plaši apspriesti starptautiskajā teātra vidē, un Dailes teātra sadarbība ar Tvarkovski ienes Eiropas aktuālāko tendenču apritē arī latviešu mākslinieku radošo potenciālu.
Iestudējums pēc Ankas Herbutas dramaturģijas "Orākuls" ar daudznacionālo aktieru sastāvu un iespaidīgu scenogrāfiju jau paspējis gūt ievērību Rūras triennālē Dīsburgā Vācijā, kur to šovasar atzinīgi pieņēmusi plaša auditorija. Uz Rīgu šoruden brauc daudzi ārvalstu profesionāļi, lai ieraudzītu jaunāko šī režisora veikumu.
"Orākuls" apliecina Tvarkovska triloģijas ieceres mērogu tematiski un inscenējuma ziņā, kādu tas pieteicis pirmās daļas izrādē pirms gada Lietuvas Nacionālajā drāmas teātrī uzvestajā "Quanta". Abi skatuves darbi vērienīgi aptver vēsturi, pareģo nākotni un aicina ielūkoties tagadnē. Iestudējumu formāti vizuāli atgādina milzu instalācijas, iemiesojot sabiedrības attīstības vispārēju likumsakarību atspoguļojumu. "Quanta" notikumi vijas ap vācu fiziķa Vernera Heizelberga atklājumiem elementārdaļiņu jomā, kas tika veikti 1938. gadā Šveicē. "Orākula" vēstījuma centrā ir datorzinātnes pioniera Alana Tjūringa dzīves epizodes, strādājot Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijā Blečlijas parkā pie vācu šifrēšanas mašīnas "Enigma" koda uzlaušanas. Viena paralēla sižeta līnija sazarojas ap "Google" datorinženiera Bleika Lemoina pozīciju, kas brīdina par mākslīgā intelekta potenciālo spēku iejaukties cilvēku pasaulē, un otra seko amerikāņu aktrises Hedijas Lamāras biogrāfijai. Viņa ne vien tika pagodināta ar zvaigzni Holivudas Slavas alejā 1960. gadā, bet arī kopā ar vīru Džordžu Antheilu ir patentējusi torpēdu radiovadības sistēmu izkliedētā spektra un frekvenču lēciena tehnoloģijā "slepenā sakaru sistēma".
"Orākula" aktieru ansamblis apvieno latviešu, lietuviešu, poļu, angļu, ķīniešu valodās runājošus māksliniekus, kuri, izspēlējot lomas, dialogos sarunājas dažādi. Tas prasa no skatītāja īpašu koncentrēšanos, sekojot gan tekstu tulkojumu titriem, gan fragmentēto epizožu dramaturģijas struktūrai. Par izpildītājiem kļūst arī operatori, kuru klātiene, filmējot attiecību norises un aktieru pārdzīvojumu spēles tuvplānu detaļas līdz sīkākai grumbiņai aktiera sejā, iegūst īpašu nozīmi. Bieži ar simbolisku vēstījumu. Kā ābols un zīmīgos kostīmos tērptais aktrises Lamāras tēls, asociatīvi atgādinot par aktrises vēsturiski atveidoto daiļās Sniegbaltītes lomu ar tās pārvērtībām no dzīvības uz nāvi brāļu Grimmu pasakā. Ar operatoru jutīgu līdzdarbību var novērtēt, piemēram, niansēto un intensīvo skatienu Artūra Skrastiņa tuvplānā Bleika Lemoina tēlā vai Mārtiņa Meijera mikroprecīzo sajūtu raidījumu, ko viņa Alans Tjūrings izteiksmīgi velta Ilzes Ķuzules-Skrastiņas atveidotajai Džoanai.
Tomēr līdzsvars starp aktieru dzīvo izpildījumu un tehnisko atspoguļojumu balansē par labu otrajam. Tā, piemēram, pirmajā cēlienā skatītāji dzird tikai daļu no dialoga starp Alanu un Džoanu, ko fiksē kameras filmēts attēls. Lai gan skatītāji redz aktiera mutes kustības, taču runātos vārdus pārraida skaņu operators, kurš tehniski atskaņo precīzo dramaturģijā paredzēto tekstu. Šajā epizodē un vairākās citās skatītāji dzird divas dažādos spēles laukumos notiekošas sarunas, kas saturiski papildina cita citu, paužot izrādes ideju par laika un telpas nosacīto dabu.
Kopumā tieši akustiskās skaņu ainavas (komponists Juleks Ploskis), kas maksimālā skaļumā pārplūdina zāli, rada satricinošu izrādes koptēlu. Līdzvērtīgu iespaidu rada milzu konstrukciju būves, kas intensīvā kustībā it kā iekļauj sevī iespiestās aktieru figūras, kas brīžiem līdzinās kustīgiem dekoratīviem elementiem.
Telpas un laika mērogi un konteksti, kas vispār raksturīgi Tvarkovska izrādēm, arī "Orākulā" zaudē tradicionālo nozīmi, darbības vienlaikus notiek dažādās spēles ligzdās un ekrānos. Dominējošo laukumu aizņem kinematogrāfiskas projekcijas (videomākslinieks Jakubs Lehs) ar mākslīgā intelekta radītiem grafiskiem mehāniskiem attēliem.
Iespaidīgo mākslinieka Fabjēna Ledē scenogrāfiju papildina tumšos zilgani pelēkos toņos risinātais gaismu plūdums (gaismu mākslinieks Eugenijs Sabaļausks).
