6.1 °C
Kas satrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus? Publicējam viedokļus, kas izskanēja, lasītājiem šonedēļ zvanot uz redakciju.
- Linards Strelēvics Rīgā: "Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča lēmums atdot Saeimai pārskatīšanā lēmumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas un atlikt šo jautājumu uz gadu ir tas pats, kas turēt degošu ogli zem pelniem – tas ir kā lāča pakalpojums latviešu tautai valsts svētku priekšvakarā. Uzskatu, ka Latvijā, kas ir tiesiska valsts, kurā ir policija, prokuratūra un tiesa, pašiem ir jāspēj tikt galā ar varmākām bez jebkādām konvencijām, un tas ir jāparāda visai pasaulei."
- Eduards Juhņēvičs Talsos: "Esmu nepatīkami pārsteigts, ka ir slēgts Nacionālās pretošanās kustības muzejs Rendā, kurā varēja uzzināt, kāds bija latviešu tautas pretestības gars pēc Otrā pasaules kara un Padomju Savienības laikā. Šajā muzejā bija daudz informācijas par nacionālajiem partizāniem. Pirmssvētku laikā aizbraucu uz šo muzeju ar ģimeni, lai jaunieši varētu iepazīties ar savas tautas vēsturi, bet tā durvis diemžēl bija ciet. Šāds muzejs ir nepieciešams, jo īpaši jauniešiem, kuriem ir pavisam trūcīgas Latvijas vēstures zināšanas, viņi pat nepārzina atmodas laikus, kur nu vēl senāku valsts vēsturi."
Redakcijas piebilde. Kā medijos jau vēstīts, nodibinājuma "Rubeņa fonds" vadītājs Andrejs Ķeizars ilgus gadus veltījis leitnanta Rubeņa bataljona gaitu izpētei, kopā ar citiem entuziastiem pētījis nacionālās pretošanās kustības vēsturi Kurzemē un visā Latvijā. Nodibinājums "Rubeņa fonds" 2009. gadā izveidoja bataljona piemiņas muzeju Ventspils novada Ugāles pagasta "Silmačos". Bet 2014. gada 1. novembrī Kuldīgas novada Rendas pagasta "Viesturos" tika atklāts Nacionālās pretošanās kustības muzejs. Muzeja ekspozīcija vēstīja par pretošanos abām okupāciju varām, centrālā uzmanība bija veltīta nacionālo partizānu karam, kas risinājās no 1944. līdz 1956. gadam. Par Rendas pagastā izveidoto muzeju "Latvijas Avīze" jau rakstījusi, plašāk par to vēstīts publikācijā 2023. gada 16. martā.
Muzeju varēja apmeklēt katrs interesents, iepriekš piesakoties. Taču kā tagad pēc lasītāja Eduarda Juhņēviča zvana noskaidroja "Latvijas Avīze" – muzejs tiešām ir slēgts, ekspozīcija vairs nav apskatāma. Kā pastāstīja biedrības "Rendas Nacionālās pretošanās kustības muzejs" nodibinājuma un "Rubeņa fonda" pārstāvji, biedrībai un fondam nav izdevies vienoties par turpmāko sadarbību un muzeja apsaimniekošanu. Muzeja ēkas pieder Kuldīgas novada pašvaldībai, un līdz šim telpas iznomātas "Rubeņa fondam". Nomas līgums šogad beidzies. Uz muzeja apsaimniekošanu pretendējis gan "Rubeņa fonds", gan biedrība "Rendas Nacionālās pretošanās kustības muzejs", kas izveidota šā gada 1. jūlijā. Kā pastāstīja biedrības "Rendas Nacionālās pretošanās kustības muzejs" valdes loceklis Gundars Stepanovičs, biedrībā darbojas ap 15 biedru, vietējie iedzīvotāji jau iepriekš piedalījušies muzeja veidošanā, tāpēc vēlējušies arī tagad lielākas iespējas darboties muzeja apsaimniekošanā, nevis lai visu nosaka tikai A. Ķeizars. Taču nav izdevies vienoties. "Rubeņa fonda" pārstāvis A. Ķeizars par biedrības darbību izteicās rezervēti, un kā varēja noprast, viņš ar to nevēlas vai nevar sastrādāties. Kā "Latvijas Avīzei" sacīja A. Ķeizars – tā kā "stāvoklis bija tik šaubīgs, bija jāglābj manta". Attiecīgi – muzeja ekspozīcija esot izvesta un patlaban glabājoties dažādās vietās. Daļa esot aizvesta uz Rubeņa bataljona piemiņas muzeju Ventspils novada Ugāles pagastā un apskatāma tur. Biedrības "Rendas Nacionālās pretošanās kustības muzejs" pārstāvji par to nepatīkami pārsteigti, jo daudzi ekspozīcijas priekšmeti esot Rendas iedzīvotāju gādāti. Rendas pagasta pārvaldes vadītāja Kristīne Kuzmina "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka muzejs patlaban ir slēgts, un par telpu turpmāko iznomāšanu jālemj Kuldīgas novada domei. Viņa arī izteica nožēlu, ka no muzeja izvesta ekspozīcija, jo muzejs Rendas iedzīvotājiem bijis svarīgs. Tāpat K. Kuzmina piebilda, ka mēģinājusi iesaistīties, lai abas puses rastu kompromisu un varētu strādāt kopā pie muzeja apsaimniekošanas, bet diemžēl biedrības pārstāvjiem un A. Ķeizaram nav izdevies vienoties.
- Alvīne Tīle Valmieras novadā: "Ja politiķiem būtu mugurkauls un viņi pieņemtu stingrākus likumus attiecībā pret noziedzniekiem; ja plašsaziņas līdzekļi sauktu noziedzniekus īstajos vārdos, atsedzot viņu īstās sejas, nevis piedēvētu tiem izdomātus vārdus, tad noziedzība valstī būtiski samazinātos. Tautai ir tiesības zināt savus "varoņus". Kad mēs beidzot pārtrauksim uzskaitīt visādus sīkumus, bet atklāti runāsim par lielajām lietām?"
- Gunārs Lauks Rīgā: "Visi šūmējas ap Stambulas konvenciju, tautai tiek aizmālētas acis ar pseidovērtībām. Vai Latvijas valsts pati nav spējīga sakārtot savu pilsoņu aizsardzības sistēmu? Mums ir likumi, kas aizsargā sievietes pret vardarbību, vai ar tiem nepietiek? Kad nodevu zemessarga zvērestu, tas skanēja "būt uzticīgam valstij un tautai". Vēlāk zvērests tika papildināts ar vārdiem "un likumīgi ievēlētai valdībai". Kā var uzticēties tādai valdībai, kura par savu tautu ņirgājas?"
Redakcijas piebilde. Likuma "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" redakcijā, kas bija spēkā no 1993. gada 5. maija līdz 2010. gada 1. septembrim, zemessarga zvērests bija noteikts šāds: "Es, Latvijas Republikas zemessargs, zvēru, netaupot savus spēkus un dzīvību, aizsargāt Latvijas tautu un Latvijas valsti, tās neatkarību. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas pildīt zemessarga pienākumus, stingri ievērot Latvijas Republikas likumus, Zemessardzes dienesta nolikumu un reglamentus."
Savukārt Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas ir spēkā no 2010. gada 1. septembra, noteikts, ka Latvijas pilsonis, sākot dienestu Zemessardzē, dod šādu zvērestu: "Es, uzņemoties zemessarga pienākumus un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt zemessarga pienākumus, bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu komandieru pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
