12.4 °C
ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās varētu notikt jau tuvākajās dienās, lai arī šāda iespējama samita norises detaļas vēl nav zināmas.
Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs trešdien jau piekto reizi ieradās Maskavā, kur trīs stundas apspriedās ar Putinu. Pēc šīm sarunām Tramps paziņoja, ka "ļoti drīz" varētu notikt arī viņa tikšanās ar Krievijas vadoni. Savukārt ceturtdien Putina ārpolitikas padomnieks Juris Ušakovs pavēstīja, ka ASV un Krievijas līderu tikšanās notiks jau tuvāko dienu laikā, turklāt norises vieta jau esot izlemta.
Domā par nākamo nedēļu
"Pēc Amerikas puses rosinājuma principā tika panākta vienošanās tuvākajās dienās rīkot divpusēju samitu," Ušakova teikto citēja Krievijas valsts aģentūra TASS. "Nākamā nedēļa tika noteikta kā orientieris Putina un Trampa tikšanās norisei, bet pagaidām grūti pateikt, cik dienu prasīs sagatavošanās," paziņoja Ušakovs. Viņš piebilda, ka sarunā Maskavā Trampa sūtnis Vitkofs esot pieminējis arī iespējamas trīspusējas sarunas, kurās līdzās Trampam un Putinam piedalītos arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Kremlis šo piedāvājumu neesot komentējis. Laikraksts "The New York Times" un telekanāls CNN, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņojuši, ka Tramps plāno nākamnedēļ tikties ar Putinu, bet pēc tam vēlas trīspusēju samitu, kurā piedalītos arī Zelenskis. Lai arī Ušakovs izteicās, ka ASV un Krievijas līderu samits notiks pēc Vašingtonas rosinājuma, Savienoto Valstu prezidenta preses sekretāre Kerolaina Levita trešdien reportieriem pavēstīja, ka tieši "Krievija pauda vēlmi tikties ar prezidentu Trampu".
Tramps kopš atgriešanās Baltajā namā šā gada 20. janvārī ar Putinu ticies nav. Viņi tomēr vairākkārt šajā laikā ir runājuši pa telefonu.
Pēdējo reizi ASV prezidents ar Kremļa saimnieku klātienē apspriedās 2021. gada jūlijā Ženēvā, kur ar Putinu runāja toreizējais Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens.
Pienācis gala termiņš
Jau pirms atgriešanās Baltajā namā Tramps bija solījis ātri izbeigt karu Ukrainā. Pirmajos sava otrā pilnvaru termiņa mēnešos ASV prezidents gan lielāku spiedienu izdarīja pret Ukrainu un tās prezidentu Zelenski. Pēdējā laikā Tramps tomēr sācis kritizēt arī Putinu, kas ignorējis ASV prezidenta rosinājumu slēgt pamieru, kam savukārt Zelenskis ir piekritis. 14. jūlijā Tramps Putinam deva 50 dienas kara izbeigšanai Ukrainā, bet pagājušajā nedēļā, būdams neapmierināts ar "progresa" trūkumu, pietuvināja gala termiņu līdz 8. augustam. Pretējā gadījumā ASV noteiktu augstus tarifus Krievijas naftas pircējiem. Jāpiebilst, ka papildu 25% tarifu ASV šonedēļ par Krievijas naftas pirkšanu piemēroja Indijai. Trampa izsludinātie termiņi, līdz kuriem jāpanāk progress dažādu jautājumu atrisināšanai, bieži gan tikuši pabīdīti laikā uz priekšu, kas neveicina ticību tam, ka šoreiz noteikti sekos konkrēta rīcība, atgādina apskatnieki. Savukārt runāt par progresu ceļā uz mieru Ukrainā pamata nav. Pēdējos mēnešos vairākas reizes Stambulā ir notikušas Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas. Pēdējo reizi tās notika 23. jūlijā, kad sarunas ilga mazāk par stundu, norāda laikraksts "The Kyiv Independent". Nekāds progress pamiera virzienā panākts netika.
CNN secina, ka Tramps beidzot varētu būt apjautis, ka Putins viņu visu šo laiku ir muļķojis un mieru slēgt nemaz negrasās.
Tas izskaidrotu ASV prezidenta aizvien lielāko neapmierinātību ar Krievijas vadoni.
Esot izteikts piedāvājums
Tramps Maskavā notikušās Vitkofa sarunas ar Putinu trešdien raksturoja kā produktīvas, tomēr piebilda, ka nekāds diplomātisks "izrāviens" tajās panākts netika. Tramps par runāto informēja Zelenski, kā arī vairākus ASV sabiedrotos Eiropā. "Visi piekrīt tam, ka šim karam jābeidzas, un mēs tuvākajās dienās un nedēļās strādāsim pie tā," paziņoja Tramps. Polijas tīmekļa vietne "Onet.pl" vēsta, ka tās rīcībā nonākušas ziņas par "izdevīgu" piedāvājumu, kuru Vitkofs Maskavā izteicis Putinam. Šis piedāvājums esot saskaņots ar Eiropas līderiem. Tajā piedāvāts pamiers, bet ne miers Ukrainā; faktiska Krievijas okupēto teritoriju atzīšana, jautājuma galīgo atrisinājumu atliekot uz 49 vai 99 gadiem; lielākās daļas Krievijai noteikto sankciju atcelšana un Krievijas energoresursu importa atsākšana. Piedāvājumā tomēr nav paredzētas garantijas, ka NATO nepaplašināsies, un netiek arī solīts apturēt palīdzību Ukrainai. Krievijas līdzšinējo prasību vidū ir ne tikai liegums Ukrainu uzņemt NATO, bet arī anektēto, bet Krievijas pilnībā neieņemto Ukrainas reģionu atzīšana par Krievijas sastāvdaļu. Maskava prasījusī arī Ukrainas bruņoto spēku samazināšanu. Neskatoties uz iespējamiem ieguvumiem sarunās, eksperti apšauba Putina vēlmi vienoties par pamieru. "Es domāju, ka mēs Vašingtonā dažkārt par zemu novērtējam Kremļa apņēmību turpināt karu," intervijā CNN norādīja Vācijas Māršala fonda pētnieks Deivids Salvo. "Visa Putina režīma leģitimitāte un liktenis ir atkarīgs ne tikai no kara pabeigšanas pēc Krievijas noteikumiem, bet arī no kauju turpināšanās pārskatāmā nākotnē. Karš balsta visu ekonomiku," piebilda eksperts, apšaubot pieņēmumu, ka izdosies atrast apsvērumus, kas Kremļa saimniekam liks pārdomāt.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
