Noticis uzbrukums Krievijas tankkuģim Melnajā jūrā; Ukraina noliedz saistību

Melnajā jūrā noticis uzbrukums kravas kuģim, kas veda saulespuķu eļļu no Krievijas uz Gruziju, otrdien paziņoja Turcijas amatpersonas.

Kravas kuģis "MIDVOLGA-2" tika pakļauts uzbrukumam aptuveni 130 kilometrus no Turcijas krasta līnijas. Neviens no 13 apkalpes locekļiem nav guvis ievainojumus. Apkalpe nav pieprasījusi palīdzību, informēja Turcijas Jūras lietu ģenerāldirektorāts. Tankkuģis devās uz Turcijas ostu Sinopu.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirmdien nosodīja šos uzbrukumus, uzsverot, ka tie veicina konflikta saasināšanos Melnajā jūrā.

"Mēs nevaram pieļaut uzbrukumus, kas apdraud kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības un vidi, īpaši mūsu ekskluzīvajā zonā,"

viņš paziņoja televīzijas uzrunā, norādot, ka Ankara ir nosūtījusi brīdinājumus iesaistītajām pusēm.

Piektdien notikušie uzbrukumi tankkuģiem notika Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, arī šajā gadījumā apkalpēs nebija cietušo.

Datubāzes "OpenSanctions" informācija liecina, ka "Kairos" un "Virat" pieder tā dēvētajai "ēnu flotei", ko Krievija izmanto sankciju apiešanai pēc iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.

Līdz šim Ukraina vairāk koncentrēja triecienus Melnās jūras ziemeļu reģionā, taču šie uzbrukumi liecina par operāciju paplašināšanos uz citiem jūras sektoriem.

Ukraina noliedz saistību ar uzbrukumu Melnajā jūrā krievu tankkuģim

Ukrainai nav nekāda sakara ar notikušo uzbrukumu Krievijas tankkuģim "Midvolga-2", platformā "X" apliecināja Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Heorhijs Tihijs.

"Ukrainai nav nekāda sakara ar šo incidentu, un mēs oficiāli noraidām jebkādas tamlīdzīgas apsūdzības, ko izvirzījusi Krievijas propaganda," pauda Tihijs.

Tā varētu būt Krievijas provokācija, pieļāva amatpersona.

"Turklāt maršrutam no Krievijas uz Gruziju caur Turcijas īpašo ekonomisko zonu nav jēgas, un tas norāda uz to, ka Krievija, iespējams, visu šo notikumu ir inscenējusi," norādīja ministrijas pārstāvis.

Krievijā pēc dronu uzbrukuma aizdegusies naftas bāzē Ļivnos

Ukrainas dronu uzbrukuma rezultātā izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē Ļivnos, Krievijas Orlas apgabalā, ziņo Krievijas amatpersonas.

"Naktī Orlas apgabalam atkal uzbruka bezpilota lidaparāti, kā rezultātā izcēlās ugunsgrēks naftas un enerģētikas objektos," paziņoja Orlas apgabala gubernators Andrejs Kļičkovs.

Pēc amatpersonas teiktā, cietušo nav.

Arī neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Astra" ziņo, ka uzbrukums bija vērsts pret naftas bāzi Ļivnos. Bezpilota lidaparāti tai uzbruka arī šī gada 24. janvārī.

Krievija novembrī pastiprinājusi dronu un raķešu uzbrukumus Ukrainai

Krievija novembrī pastiprinājusi dronu un raķešu uzbrukumus Ukrainai, liecina ziņu aģentūras AFP apkoptā informācija.

Krievija novembrī raidīja uz Ukrainu 5660 raķetes un tālas darbības lidrobotus, kas ir par 2% vairāk nekā oktobrī, apkopojot Ukrainas Gaisa spēku publicētos datus, vēsta AFP.

Uz Ukrainu tika izšautas 215 raķetes un raidīti 5445 tālas darbības droni. Salīdzinot ar oktobri, novembrī tika palaisti par 3% vairāk dronu, bet par 2% mazāk raķešu, paziņojuši Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ brīdināja, ka Krievijas pastiprināto uzbrukumu mērķis ir salauzt ukraiņu apņēmību pretoties Maskavai.

Jau ziņots, ka pašlaik norisinās sarunas par ASV ierosināto plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu. ASV ierosinātais 28 punktu plāns tā sākotnējā versijā bija ļoti labvēlīgs Krievijai. Tajā no Ukrainas tika prasīts atdot Krievijai okupētās teritorijas, kā arī tās teritorijas, kuras Krievija nemaz nav iekarojusi. Kijivai arī prasīts apņemties nekad nepievienoties NATO un samazināt armiju.

ASV, Ukrainas un Eiropas pārstāvju sarunās Ženēvā pirms nedēļas ASV plāns tika mainīts, vairāk ņemot vērā Ukrainas nostāju. Taču aģentūra "Bloomberg" norāda, ka sarunas joprojām bremzē tie paši šķēršļi, kas iepriekš.

Nedēļas nogalē Ukrainas delegācija turpināja sarunas ar ASV pārstāvjiem Floridā, bet šodien Maskavā paredzēta ASV prezidenta īpašā sūtņa Stīva Vitkofa tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

"Mēs redzam, ka pieaug raķešu un bezpilota lidaparātu uzlidojumu skaits. Tas ir nopietns spiediens, ne tikai psiholoģisks, bet arī fizisks spiediens uz mūsu cilvēkiem," norādīja Zelenskis.

Krievija ik dienu ar droniem uzbrūk Ukrainas pilsētām un enerģētikas infrastruktūrai. Ukraina cenšas atbildēt ar triecieniem Krievijas naftas bāzēm un naftas rūpnīcām.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.