Prognozes par ASV aiziešanu no Eiropas nav piepildījušās, vērtē Latvijas vēstnieks NATO

Prognozes par ASV aiziešanu no Eiropas nav piepildījušās, un NATO samits Ankarā jūlijā vēlreiz apliecinās, ka ASV ir ieinteresētas kolektīvajā aizsardzībā, intervijā atzīmēja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, komentējot ASV militārās klātbūtnes pārskatīšanu Eiropā.

Pēc viņa paustā, pērn varēja lasīt virkni virsrakstu, ka ASV it kā pārtrauks dalību mācībās Eiropā, taču tas nepiepildījās un amerikāņi turpina mācīties kopā ar Eiropas sabiedrotajiem. Tāpat nav piepildījušies pieņēmumi, ka ASV varētu atteikties no tradīcijas virzīt savu virsnieku NATO Sabiedroto spēku Eiropā augstākā virspavēlnieka amatam.

Riekstiņš aicināja piesardzīgi vērtēt skaļus paziņojumus, jo masu mediji cīnās par auditorijas uzmanību un vieglākais veids to piesaistīt esot "sulīgs virsraksts". Vienlaikus vēstnieks norādīja, ka pašreizējā ASV administrācija sagaida, lai Eiropa, kurā dzīvo ap 500 miljoniem iedzīvotāju, pati vairāk ieguldītu savā aizsardzībā.

Viņš uzsvēra, ka šī neesot jauna Vašingtonas tēze, jo to pauduši arī iepriekšējie ASV prezidenti un aizsardzības sekretāri. NATO samita Hāgā lēmums dod pamatu pārliecībai, ka

Eiropa šo signālu ir sapratusi un aizsardzības spējas palielinās,

norādīja Riekstiņš.

Vēstnieks atgādināja, ka jau 2011. gadā, kad viņš pirmoreiz strādāja NATO, toreizējais ASV aizsardzības sekretārs Roberts Geitss runā uzsvēra, ka ilgtermiņā amerikāņi nevarēs neproporcionāli daudz tērēt Eiropas aizsardzībai. Toreiz šī doma neesot pietiekami sadzirdēta, bet par vienu no galvenajām tēzēm tā kļuvusi tagad, Trampam atgriežoties Baltajā namā. Eiropiešiem esot jāuzņemas lielāka atbildība par konvencionālo aizsardzību, bet ASV vienlaikus kodollietussarga drošības garantiju NATO sabiedrotajiem nesamazina.

Riekstiņa ieskatā patlaban norit normāls plānošanas process, kurā tiek vērtēts, kuras aizsardzības spējas ASV vajadzētu koncentrēt citos reģionos un kā eiropieši tās var aizpildīt ar savām spējām — kādā grafikā un ar kādiem ieguldījumiem.

Par vienu no kritiskajām jomām vēstnieks minēja pretgaisa aizsardzību.

Viņš atgādināja, ka šogad Latvija un Igaunija saņems Vācijā ražotās pretgaisa aizsardzības sistēmas, kuras abas valstis pasūtīja pirms apmēram trīs gadiem.

Vēstnieks vērtēja, ka, ja tikai dažas valstis, kas draudus izjūt vistiešāk, līdzekļus aizsardzībai atvēl uz citu nozaru rēķina, kamēr citas valstis to nedara, ilgtermiņā tas nav uzturams un nav godīgi. Viņš pauda pārliecību, ka NATO samits Ankarā vēlreiz apliecinās alianses spēju un gribu aizstāvēt visu dalībvalstu intereses, teritoriju un iedzīvotājus.

NATO samits Ankarā notiks 7. un 8. jūlijā. Tas būs 36. alianses samits un sekos 2025. gada Hāgas samitam.