Mežu stādīt kokosšķiedrā vai kokšķiedrā?

Latvijas zinātnieki pārbauda vietējās alternatīvas kūdras daļējai aizvietošanai.

Arvien skaļāk ietekmīgāko ES valstu vadītāji iestājas par "reālistiskāku klimata politiku". Tomēr Eiropas Komisija līdzšinējos mērķus pagaidām nemaina, vien pieļaujot elastīgāku piemērošanu. Lēmums kūdru neizmantot kurināšanai paliek spēkā, bet ES institūcijas vairs neiebilst pret kūdras ieguvi, vien pieprasa nodrošināt klimatneitralitāti tās ieguvē. Arī Latvijas zinātnieki iesaistījušies pētījumos par to, ar ko kūdru iespējams vismaz daļēji aizvietot koku stādu konteineros.

Kokosšķiedrā var ietīt tikai tomātu

Vācijas federālā valdība pirms četriem gadiem pieņēma stratēģiju kūdras izmantošanas būtiskai samazināšanai profesionālajā dārzkopībā līdz 2030. gadam. Kā viena no galvenajām alternatīvām tajā minēta kokosšķiedra. Līdzīgi ir arī Dānijā. Nīderlandē kokosšķiedru jau izmanto tomātu, gurķu un zemeņu audzēšanā profesionālajās siltumnīcās. Dārzkopji to slavē labās ūdens noturības, stabilās struktūras un sterilā materiāla dēļ. Kokosšķiedras maisījumus importē arī Īrija un Beļģija. Rodas paradokss – šīs ES valstis mēģina samazināt vietējās kūdras izmantošanu, bet vienlaikus kļūst atkarīgākas no importētās kokosšķiedras, ko iegūst intensīvi kultivētās plantācijās.

Latvijā veiktie kūdras nozares pētījumi liecina, ka importētā kokosšķiedra nav "zaļāka" par vietējo kūdru. 2022. gadā sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem uzņēmums "Laflora" veica kūdras substrāta dzīves cikla analīzi, kas parādīja, ka kūdras izmantošanas kopējā ietekme uz vidi dārzkopībā ir ievērojami mazāka – pat līdz septiņām reizēm – nekā Eiropas Savienībā plaši izmantotajiem alternatīvajiem substrātiem, piemēram, minerālvatei un kokosšķiedrai.

"Ja kūdru aizstāj ar citiem materiāliem, nevajadzētu radīt jaunu CO₂ pēdu transporta un loģistikas dēļ. Tāpēc priekšroka būtu dodama vietējiem resursiem, nevis importam," uzskata LVMI "Silava" Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas virziena vadošā pētniece Dr. silv. Dagnija Lazdiņa. Viņa atzīst, ka 

tomātus var izaudzēt minerālvates substrātos, taču koku stādu audzēšanā tieši kūdras substrāts ļauj pagarināt stādīšanas sezonu un nodrošina, ka substrāts labi turas pie saknēm. 

Tas ir būtiski, lai mežu nebūtu jāpaspēj iestādīt vienā īsā pavasara vai rudens mēnesī.

Kokšķiedra atpakaļ zemē

Eiropā viena no populārākajām alternatīvām kūdrai tiek ražota no koksnes šķiedrām. Tas ir vietējais resurss ar labu gaisa caurlaidību, viegls un ar mazāku klimata nospiedumu nekā citi kūdras aizstājēji, taču tas sliktāk notur ūdeni un patērē vairāk slāpekļa. Par šādu alternatīvu visaktīvāk iestājas Skandināvijas valstis un Vācija.

Lai veicinātu kūdras nozares pārveidi, septiņas Latvijas zinātniskās institūcijas īsteno pētījumu projektu "PeatTransform". Projekta vadītājs – LVMI "Silava" vadošais pētnieks Andis Lazdiņš – uzsver, ka 5,5 miljonu eiro vērtā projekta mērķis ir izstrādāt ceļa karti, lai kūdras nozare un mitrāju apsaimniekošana kopumā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti.

"Pārtraucot izmantot kūdru, klimatneitralitāti nepanāksim – to vairāk iegūs Indonēzija vai kāda cita valsts, kur kūdras ieguve saistīta ar ievērojami lielāku negatīvo ietekmi uz klimatu. Lai saglabātu Latvijas uzņēmumu lomu kūdras substrātu tirgū, strādājam trīs virzienos. Pirmkārt, uzlabojam uzskaites metodiku, jo, piemēram, dabisks purvs var izdalīt pat vairāk siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju nekā kūdras ieguves lauks, bet tas līdz šim nav pilnvērtīgi uzskaitīts, tāpēc nevar nodalīt cilvēka saimnieciskās darbības tiešo ietekmi. Otrkārt, radām jaunus produktus, izmēģinot substrātus, kuros kūdru daļēji aizstājam ar citām pieejamām piedevām – koksni, zāli, iespējams, arī sfagnu sūnām un niedrēm. Treškārt, iesakām papildpasākumus klimatneitralitātes panākšanai – faktiski tikai apmežošana var kompensēt organisko augšņu radītās emisijas, tajā skaitā mitrājos," stāsta projekta vadītājs.

Zemstikla platībās dažādos substrātos iesēti vismaz 3000 priežu, egļu, bērzu un melnalkšņu stādu. Tie vēlāk tiks izstādīti Meža pētīšanas stacijas (MPS) mežos. 

Papildus tradicionālajai kūdrai izmēģināti trīs dažādu materiālu piejaukumi dažādās proporcijās – skujkoku šķiedra jeb vate, pērn septembrī pļauta un granulēta zāle un kārklu šķeldu komposts. 

Mēs ceram, ka dārzkopībā ar šiem materiāliem varēs aizstāt vismaz 50% kūdras, stāsta Andis Lazdiņš. Koku stādiem pēc diviem augšanas gadiem 30% piejaukums kūdrai būtiski neatšķiras no tīras kūdras, vien nepieciešama biežāka laistīšana. Jārēķinās arī, ka šādā substrātā sākotnēji jāpievieno vairāk slāpekļa mēslojuma, jo koksnes šķiedras straujāk sadalās, patērējot substrātā esošo slāpekli. Ja kokšķiedra veido pusi no substrāta, tad meža stādi trešajā gadā sāk atpalikt no tīrā kūdras substrātā audzētajiem.

"Tikko "LIFE Upcycling Grass" projekta ietvaros sākām kūdras podiņiem pievienot arī pērno zāli – izmantojam granulētu materiālu, to uzbriedinām un tad pievienojam kūdrai," stāsta Andis Lazdiņš. "Meža stādi iesēti arī komposta un kūdras sajaukumā, taču rezultāti būs tikai gada beigās. Jāatzīst, ka ražotāji baidās no kompostiem un citām bioloģiski aktīvām piedevām substrātos."

Jaunaudze sniedz pirmās atbildes

Apmežošanas poligonā Mežoles Kapusila smilšu karjerā rindās sastādīti dažādu sugu koki – papeles, vītoli, dižskābarži, bērzi, priedes un egles. Izmantoti gan ietvarstādi, gan kailsakņi, pie kuriem pārbaudīts, vai un ar ko vērts stādiņus piebarot. Daļai pie saknēm piebērts dažādu dzīvnieku mēslu digestāts, citiem – kokšķiedras, kūdras un pelnu maisījums, vēl citiem – aitu vilna, bet kontrolstādiem nav pievienots nekas.

"Latvijā varam šķeldu saplucināt tik sīkās daļiņās, ka tā līdzinās kūdrai. Tās īpašības atšķiras, bet mulčējošās īpašības ir līdzīgas. Te izmēģinājumu laukā stādiņu substrātam piejaukta kokšķiedra dažādās attiecībās – 15%, 30% un 50%. Substrātā tad ir vairāk slāpekļa, kas sākumā darbojas kā mēslojums. Mulča ar laiku pazūd augsnē un pamazām nonāk pie stāda saknītēm. Redzams, ka ar kokšķiedru mulčētie stādiņi ir veselīgāki nekā tie, kuriem tā nav izmantota. Acīmredzama ir arī atšķirība krāsā – tie, kuriem pievienoti pelni, ir zaļāki, jo stādiem vajadzīgs ne tikai slāpeklis, bet arī mikroelementi, kas atbrīvojas, sadaloties koksnes šķiedrām" rāda Dagnija Lazdiņa. Pagaidām labākie rezultāti iegūti, kūdrai piejaucot līdz 20% kokšķiedras.

Jau pašā projekta sākumā atbilde ir skaidra: daļu kūdras iespējams aizvietot ar vietējiem biomateriāliem, taču līdz galīgajiem secinājumiem vēl jāpagaida vismaz divas sezonas.

"Meža attīstības fonds".

Foto: Publicitātes

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.