Tā varētu būt, jo dzimumaudzināšana ir viens no jautājumiem, kas pēdējos gados raisījis ļoti daudz diskusiju. Pērnā gada nogalē Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja pat zaudēja darbu pēc tam, kad mācību materiālu vietnē tika publicēts metodiskais materiāls "Seksuālā izglītība, jautājumi un atbildes". Tas tiešām bija diskutabls, taču sacēla daudz lielāku troksni, nekā spētu radīt nekvalitatīvi mācību materiāli, piemēram, latviešu valodā vai matemātikā.
Pat ANO pamana problēmas
Tas, ka dzimumaudzināšana Latvijā pamesta novārtā, pamanīts pat starptautiski. Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komiteja mudinājusi Latviju izglītību par seksuālo un reproduktīvo veselību iekļaut obligātajā skolu mācību programmā, īpašu uzmanību pievēršot agrīnās grūtniecības un seksuāli transmisīvo slimību novēršanai.
Jāsaka gan, ka pamatizglītības standartā jau tagad ir noteikts sasniedzamais rezultāts, kas paredz, ka, beidzot 9. klasi, jaunietim būtu jāzina par kontracepciju, par to, ka dzimumdzīves sākšana nav jāsasteidz, turklāt būtu jāprot gūt informāciju no dažādiem avotiem un izvērtēt tās ticamību. Tāpat jaunietim jāspēj pamatot viedokli par ģimenes un laulības nozīmīgumu, kā arī izvērtēt laulības priekšrocības, salīdzinot ar nereģistrētām attiecībām.
Taču lielais agrīno grūtniecību skaits, kā arī augstā inficēšanās Latvijā ar HIV, AIDS un citām seksuāli transmisīvām slimībām (STS) liecina, ka dokumentos ierakstītais rezultāts nav panākts. 2021. gadā 10–19 gadus vecām meitenēm piedzima 443 bērni. Četras jaunās māmiņas bija tikai 10–14 gadus vecas. 2022. gadā māmiņām līdz 17 gadu vecumam piedzima 94 bērni, bet 18–19 gadus vecām meitenēm piedzima 313 mazuļi. 2022. gadā veikts 31 aborts 15–17 gadus vecām meitenēm, bet seši aborti bijuši meitenēm vecumā līdz 14 gadiem.
Izšķaidītais izglītības saturs
Biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle teic: tas, kas ir šā brīža izglītības standartā, ir nepietiekami. Turklāt nav pārliecības, ka tiek mācīts pat tas. Izglītības saturs, kas attiecas uz veselību, izšķaidīts pa trīs dažādām mācību jomām: dabaszinātņu, sociālās un pilsoniskās, kā arī veselības un sporta. Nav datu par to, cik daudz laika katras šīs jomas skolotājs velta seksuālajai un reproduktīvajai izglītībai. Trūkst mācību materiālu, un ne jau visiem skolotājiem "mūžīgo reformu laikmetā" pietiek laika, lai pašrocīgi tos gatavotu vai kaut kur meklētu. "Ir skaidrs, ka ne visi skolotāji tiek galā ar šo uzdevumu," saka I. Ķelle.