Reizi divos gados Latvijas valdībai jārāda laipns ģīmis, lai gan noskaņojums parasti priecīgs nav, – tas notiek tad, kad Latvijā ar savu vērtējumu ierodas eksperti, kas pārstāv vienu no autoritatīvākajām ekonomiskajām organizācijām – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, kas angliskajā vidē pazīstama ar abreviatūru OECD.

Šie eksperti ir zaimojoši vienaldzīgi pret Latvijas valdības rūpestiem un iekšpolitiskajām problēmām, toties ar pasaules ekonomiski veiksmīgāko valstu pieredzē balstītu autoritāti spēj norādīt, ko un kā Latvijai vajadzētu darīt turpmāk.

Tā arī vakar Rīgā notikušā kārtējā OECD Latvijas pārskata priekšā stādīšanas laikā kā no pārpilnības raga bira ieteikumi, ko Latvijai vajadzētu uzlabot nodokļu politikā, publiskajā sektorā, ka būtu jāpiesaista investīcijas un jāpaātrina strukturālās reformas.

Viens no būtiskākajiem šī gada ziņojuma aspektiem bija budžets un nodokļi. OECD ziņojumā teikts, ka Latvijas valsts budžeta deficīts ir augsts un valsts parāds ir augstāks nekā valdības noteiktais vidēja termiņa mērķis, tādēļ vajadzētu pakāpeniski padarīt stingrāku fiskālo politiku, ieteikts ziņojumā. Citiem vārdiem sakot – vai nu celiet nodokļus, vai samaziniet valsts budžeta izdevumus, vai abus divus.

Tā kā kara dēļ Ukrainā ir palielinājušies Latvijas izdevumi aizsardzībai un iekšējai drošībai, turklāt valdība vēl arī ir apņēmusies palielināt izdevumus izglītības un veselības nozarei, 

OECD iesaka pārdalīt budžeta izdevumus un palielināt nodokļu ieņēmumus. Kā tieši – tas arī nav nekāds noslēpums, jo šie paši ieteikumi bija lasāmi gan pirms diviem, gan pirms četriem gadiem. 

Latvijai salīdzinājumā ar 38 OECD valstu vidējo līmeni ir būtiski – gandrīz pusotru reizi – augstāki nodokļi precēm un pakalpojumiem, proti, PVN, un krietni augstāks darba devēja iemaksātais sociālais nodoklis par katru strādājošo. Savukārt būtiski – vismaz divas reizes –, salīdzinot ar OECD valstu vidējiem datiem, Latvijā zemāki nodokļi ir nekustamajam īpašumam, apmēram trīs reizes zemāks ir uzņēmumu ienākuma nodoklis, arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir zemāks.

Nav nekāds brīnums, ka eksperti iesaka šīs nodokļu atšķirības tuvināt pasaules sekmīgāko valstu līmenim – pazemināt PVN, padarot preces un pakalpojumus lētākus, kā arī samazināt sociālā nodokļa darba devēja maksājamo daļu, par ko jau sen cīnās darba devēju organizācijas. Paralēli tiek piedāvāts palielināt nekustamā īpašuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, celt arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī sākt ieviest maksājumus par radītajām oglekļa emisijām.

Iedzīvotāju ienākuma deklarācija

Vēl viens ieteikums ir ieviest vispārējās iedzīvotāju ienākuma deklarācijas – šī iniciatīva Latvijas sabiedrībai nepatika jau pirms diviem gadiem, kad pirmo reizi izskanēja. OECD šogad īpaši uzsver nepieciešamību reformēt nodokļu sistēmu, pazeminot sociālās iemaksas, izceļot faktu, ka augstas sociālās iemaksas cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem mazina vēlmi oficiāli noformēt darba attiecības. Lai risinātu šīs problēmas, 

eksperti piedāvā samazināt darbaspēka nodokļu slogu maznodrošinātajiem, piemēram, ar samazinātām sociālās apdrošināšanas iemaksām pie zemākiem ienākumiem vai paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļu progresivitāti 

– attiecībā uz šo pēdējo ieteikumu var piebilst, ka Latvija gatavojas rīkoties tieši pretēji, samazināt IIN progresivitāti.

Nodokļu slogs – zems?

Visu šo darbību kopējais efekts neapšaubāmi būtu nodokļu sloga palielinājums – OECD norāda, ka Latvijas nodokļu slogs, pēc viņu aprēķiniem, ir 30,4% no iekšzemes kopprodukta, bet pasaules sekmīgāko valstu vidējais – 34% no IKP. Tādām pasaules sekmīgāko valstu sarakstā ietilpstošām valstīm kā Francija, Norvēģija, Austrija, Somija un Itālija kopējais nodokļu slogs pārsniedz 40% no IKP un Francijas gadījumā jau nav tālu no 50%. Latvija OECD valstu sarakstā nodokļu sloga ziņā atrodas zemākajā trešdaļā.

Protams, ir valstis, kur kopējais nodokļu slogs ir vēl zemāks – ASV, Īrija, Turcija un viszemākais šo valstu grupā tas ir Meksikā, ap 20% no IKP, taču šīs valstis arī nevar apgalvot, ka iedzīvotāji tajās saņem labus publiskos pakalpojumus izglītības un medicīnas izskatā. 

Problēma tikai tā, ka arī Latvija, kurā ir būtiski augstāki nodokļi, pēdējā laikā nevar lepoties ar kvalitatīviem publiskajiem pakalpojumiem.

Nevēlas reformas

Būtu muļķīgi uzskatīt, ka Latvijas valdībai šie ieteikumi ir kaut kas jauns – tā ļoti labi zina, ko ieteiks OECD eksperti. Problēma tikai tāda, ka lielākajai daļai Latvijas valdību pēdējo apmēram 15 gadu laikā zudusi apetīte veikt būtiskas reformas – vēlēšanu rezultāti saka, ka labāk klājas tām valdībām, kas klusi un nemanāmi darbojušās, nevis šūpojušas laivu. Kādus gan rezultātus vēlēšanās var gaidīt valdība, kura piedāvās sabiedrībai, kurā valda pārliecība, ka Latvijā jau tā ir pārāk augsti nodokļi, vēl vairāk palielināt nodokļus?

Ne jau velti no nekustamā īpašumu kadastra vērtības pielīdzināšanas reālajām un attiecīgi nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) palielinājuma jau vairākas valdības bēg kā velns no krusta, cerot, ka to atrisinās kāda nākamā valdība. Tā kā arī no NĪN atkarīgi pašvaldību budžeta ieņēmumi un pakalpojumi, tad, nerisinot šo jautājumu, gadu no gada dzirdam par pašvaldību finanšu problēmām.

Tieši tāpat ar maksājumiem par oglekļa emisijām – tie pirmkārt trāpīs pa vecajām dīzeļu automašīnām, kuras izmanto sabiedrības nabadzīgākā daļa. Arī tā nav gluži recepte panākumiem vēlēšanās. 

Tieši tādēļ ekonomikas ministra Viktora Valaiņa saulaina optimisma pilnie vārdi – "OECD pārskatā rodamie secinājumi par galvenajiem šķēršļiem un iespējām Latvijas konkurētspējai un izaugsmei pilnībā sakrīt ar Ekonomikas ministrijas un valdības redzējumu un rīcībpolitiku" –, izsakoties diplomātiski, īsti neatbilst patiesībai.

Ar OECD ģenerālsekretāru Matiasu Kormanu un viņa komandu vakar Rīgas pilī tikās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš pēc tikšanās paziņojumā medijiem pieklājīgi vēsta: "Latvija augsti vērtē OECD darbu ekonomikas pārskata sagatavošanā. [..] Sniegtās rekomendācijas piedāvā skaidrus virzienus, kuros veicami uzlabojumi. Pozitīvi, ka tie daudzās jomās jau šobrīd sakrīt ar Latvijas valdības redzējumu. [..] Atslēgas vārds ir konkrēta rīcība. Uzskatu, ka būtiska ir saņemto rekomendāciju izpildes sadalīšana uzdevumos, nosakot atbildības un termiņus."

Aptauja

Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.