Latvijā energoresursu patēriņš pagājušajā gadā samazinājās par 2,8% salīdzinājumā ar 2021. gadu, veidojot 187,5 petadžoulus (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt primārās elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, vēja elektrostacijās, kā arī saules elektrostacijās un saules mikroģeneratoros pērn palielinājās kopumā par 4,4% jeb 125 gigavatstundām (GWh), salīdzinot ar 2021. gadu, un sasniedza 2981 GWh.

Gāzes vietā šķelda

Dabasgāzes kopējais patēriņš pērn Latvijā samazinājās par 28,2% salīdzinājumā ar 2021. gadu. Līdz ar to Eiropas Savienības (ES) vienošanās par 15% dabasgāzes patēriņa samazinājumu ir izpildīta ar uzviju, secina Latvijas Bankas ilgtspējības vadītājs Edvards Kušners. 

Lai arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Latvijā joprojām pārsvarā izmantoja šo fosilo energoresursu, tās īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinājies – 2013. gadā tas bija 69,8%, 2021. gadā – 47,7%, bet 2022. gadā – vairs tikai 36,6%, kas pirmoreiz bija mazāks par kurināmās šķeldas īpatsvaru (52,8%). Sarūkot dabasgāzes patēriņa īpatsvaram, atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā turpināja palielināties – 2022. gadā par 2,1 procentpunktu, sasniedzot 43,3%. 

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi.