NATO virsotņu apspriedē Vašingtonā dalībvalstīm neizdevās vienoties par principu, ka Ukrainai ir tiesības pievienoties aliansei. Tas izrādījās neiespējami, tāpēc virkne valstu aprobežojās ar bruņojuma sūtījumiem un ekonomisko palīdzību.

Londonas "King’s College" starptautisko attiecību profesors Mervins Frosts uzskata, ka "šobrīd ir nepieciešama ļoti koordinēta rīcība, lai krievus atspiestu atpakaļ un piedāvātu viņiem darījumu". Kā reālistiskāko Ukrainas kara iznākumu profesors vērtē darījumu, kas ļautu Krievijai paturēt Ukrainas teritorijas, kur vairākums iedzīvotāju ir etniskie krievi. Kā biedējošāko iespēju viņš vērtē kara iesaldēšanu un ilgstošu turpināšanu, uz ko Krievija, viņaprāt, ir gatava. Līdzšinējo NATO pozīciju viņš vērtē kā atbildīgu – ir pasludināts, ka agresors ir Krievija, ka tā ir jāatspiež atpakaļ un Ukrainai tiks palīdzēts, bet tālāk paustie izteikumi nesniedzas. No sankcijām pret Krievijas naftas eksportu ciestu daudzas trešās pasaules valstis, jo tās ir nabadzīgas. Daudzās jaunattīstības valstīs, īpaši Āfrikā, ir viedoklis, ka Krievijas vadonis Putins nav jānosoda par iestāšanos pret Rietumiem.