Barikāžu laika fons bija kliedzošās neona krāsās. It kā viena vienīga neatbilstība. Dzīva, vardarbībai aizzīmogota uguns piemiņai un savstarpējai solidaritātei, draudzībai un nākamībai, kam iepretim ASV prezidenta Trampa Dieva izredzētība caur ausi (kā populārzinātniski zināms, auss ir identisks embrija atlējums) un Latvijas prezidenta raķetveida doma izglābt demogrāfiju caur finansējuma nogriešanu zinātnei. 

It kā neatbilstība. Bet tas tik tā izlikās. Tagadne ir spogulis, kurā šī ķēmā bilde ir realitāte.

Trampa runā ne ar vārdu netika pieminēta kultūras dimensija. Varbūt viņš instinktīvi juta, cik no viņa runas orgāna tās piesaukšana būtu groteska.

Tomēr. Ja iedomātais Pasaules Miera Nesējs Temīdas svaros redz tikai naudu un revanšismu, mums, mazajam tēva novadiņam, nāktos kalt plānus, ne tikai lai diži turētos (kur un cik ir bumbu patvertnes?), bet lai mūsu gars netiktu samalts papīrīšos, ko esam iesaukuši par naudu. Bet vai kaut kādu nerentablu garu ir dzirdējuši visi tie airi un reili? Tas jau nu vismazāk kādu interesē, vai ne?