Māras Libekas rakstā "Meklē pienācīgu vietu valsts valodai" (skat. pievienotos rakstus) lasu politiķu Ilmas Čepānes un Egila Levita uzsvērto, ka valsts (t. i., latviešu) valodai jābūt valstiskai prioritātei.

Jau Satversmē uzsvērta latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšana un attīstība cauri gadsimtiem. Tā līdz šim nekad nav bijusi minēta kā valstiska prioritāte, par kuru būtu jārunā no visaugstākās tribīnes. Tas arī nozīmē, ka par valodu pastāvīgi jārūpējas. Praktiski gan mēs to neredzam. Visādas valsts prioritātes ir gan dzirdētas, gan arī lasītas.