Ģimenes ārstiem piemaksas par darbu laukos

Ģimenes ārstu piemaksas par darbu laukos aprēķinā turpmāk ņems vērā ne tikai iedzīvotāju blīvumu, bet arī prakses attālumu līdz tuvākajai klīniskajai universitātes slimnīcai un prakses noslodzi.

To paredz vakar valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību.

Līdz šim ģimenes ārstu praksēm par darbu lauku teritorijās maksāja ikmēneša fiksētu piemaksu atkarībā no darbības pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita. Veselības ministrija (VM) secinājusi, ka esošais modelis nepietiekami atspoguļo reālos darba apstākļus attālākos reģionos un nemotivē ārstus izvēlēties darbu ārpus lielajām pilsētām. Piemēram, prakse 60 kilometru un 200 kilometru attālumā no Rīgas līdz šim varēja saņemt vienādu piemaksu, ja iedzīvotāju blīvums teritorijā bija līdzīgs.

Saskaņā ar izmaiņām piemaksas apmēru turpmāk ietekmēs arī attālums līdz tuvākajai klīniskajai universitātes slimnīcai. Vienlaikus paredzēts ņemt vērā prakses noslodzi – piemaksa būs atkarīga no tā, vai ģimenes ārsta prakses vidējais klātienes apmeklējumu skaits darba dienā pārsniedz 75% un vai reģistrēto pacientu aptvere vecuma grupās no 12 līdz 17 gadiem un no 65 gadiem pārsniedz 85%.

Šogad plānotā piemaksa par iedzīvotāju blīvumu paredzēta 575 eiro mēnesī teritorijās ar 100–499 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, 860 eiro mēnesī teritorijās ar 20–99 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru un 1150 eiro mēnesī teritorijās ar mazāk nekā 20 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, savukārt, ja teritorijā ir vairāk nekā 500 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru – piemaksas nav.

Papildus šogad paredzēta piemaksa par attālumu līdz tuvākajai klīniskajai universitātes slimnīcai, nosakot, ka praksēm 100–149 kilometru attālumā tā būs 300 eiro mēnesī, 150–199 kilometru attālumā – 500 eiro mēnesī, 200–249 kilometru attālumā – 740 eiro mēnesī, bet praksēm, kas atrodas 250 kilometru un lielākā attālumā, – 895 eiro mēnesī. Praksēm, kas atrodas tuvāk par 100 kilometriem, attāluma piemaksa nav paredzēta. 2027. gadā tās pašas piemaksas paredzētas nedaudz mazākas.

Valdības sēdē otrdien iebildumus pret piedāvāto modeli pauda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Alise Nicmane-Aišpure. Viņas vadītā asociācija jau iepriekš bija paudusi viedokli, ka piedāvātais modelis ir netaisnīgs un nesaimniecisks. LĢĀA uzskata, ka attāluma kritērijs nav saistīts ar ģimenes ārsta darba apjomu, darba apstākļiem vai sniegto pakalpojumu klāstu. LĢĀA uzskata, ka VM piedāvātais modelis paredz piemaksas arī praksēm pilsētās, tostarp lielajās pilsētās, kas atrodas vairāk nekā 100 kilometru attālumā no klīniskās universitātes slimnīcas. Nicmane-Aišpure arī vērsa uzmanību, ka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadība ir Saeimas koalīcijā, paužot viedokli, ka šāds valdības lēmums varētu būt politisks. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija minētos grozījumus atbalsta, ko otrdien valdības sēdē apliecināja arī asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs. Minēto asociāciju vada Saeimas deputāte no Zaļo un zemnieku savienības Līga Kozlovska.

Veselības ministru Hosamu Abu Meri ("Jaunā Vienotība") norādes par iespējamo politisko ietekmēšanu gan sadusmoja. Viņš uzsvēra, ka nav piedalījies sapulcēs ar iesaistītajām pusēm, kur tika lemts par šo jautājumu, lai nebūtu aizdomu par politisko ietekmi. "Jūs paši runājāt un netikāt uz priekšu. Tā arī ir Latvijas tradīcija – sēžam, runājam mēnešiem un nekas neiet uz priekšu, bloķējam viens otru," sacīja Abu Meri. Ministru prezidente Evika Siliņa ("JV") rosināja noteikt, ka gadu pēc tam, kad jaunie nosacījumi būs stājušies spēkā, VM būs jānāk klajā ar datiem, vai šāds aprēķins ir devis kādu reālu labumu. Ja ne, tad tikšot domāts, kādas citas pārmaiņas ir nepieciešamas.