Jauns asins tests varētu palīdzēt prognozēt Alcheimera slimības risku

Jauns asins tests nākotnē varētu palīdzēt noteikt Alcheimera slimības attīstības risku cilvēkiem, kuriem vēl nav novērojami atmiņas vai domāšanas traucējumi, liecina jauns pētījums, kas prezentēts Starptautiskajā Alcheimera asociācijas konferencē Londonā. Vienlaikus pētnieki uzsver, ka pagaidām tests nav paredzēts plašai izmantošanai un veseliem cilvēkiem to veikt vēl nav ieteicams.

Pētījumā analizēti dati par 2684 gados vecākiem cilvēkiem bez kognitīviem traucējumiem, kuri vairāku gadu garumā piedalījās sešos Alcheimera slimības pētījumos Austrālijā, Ziemeļamerikā un Japānā. Zinātnieki secināja, ka dalībniekiem ar ļoti augstu biomarķiera p-tau217 līmeni asinīs piecu gadu laikā bija aptuveni par 38% lielāks risks attīstīties pirmajām kognitīvo traucējumu pazīmēm, bet desmit gadu laikā šis risks sasniedza 78%. Vienlaikus pētnieki norāda, ka ilgtermiņa novērtējumi balstīti uz mazāku dalībnieku skaitu, tādēļ tie vēl jāapstiprina plašākos pētījumos.

P-tau217 ir ar Alcheimera slimību saistīts olbaltumvielas "tau" paveids, kura līmenis asinīs cieši korelē ar beta-amiloīda nogulšņu veidošanos smadzenēs. Šīs nogulsnes un tau olbaltumvielu sakopojumi tiek uzskatīti par raksturīgākajām Alcheimera slimības pazīmēm, tomēr ne visiem cilvēkiem ar paaugstinātu šo biomarķieru līmeni vēlāk attīstās demence.

Pētījuma vadošā autore, Hārvarda Medicīnas skolas neiroloģijas asociētā profesore Reičela Baklija norādīja, ka nākotnē šāds tests varētu palīdzēt daudz precīzāk novērtēt individuālo saslimšanas risku. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pašlaik cilvēkiem bez simptomiem nav ieteicams doties veikt šo analīzi.

Pētnieki uzskata, ka tuvākajā laikā asins tests varētu būt īpaši noderīgs jaunu medikamentu klīniskajos pētījumos, palīdzot atlasīt cilvēkus ar paaugstinātu risku saslimt ar Alcheimera slimību vēl pirms simptomu parādīšanās.

Eksperti, kuri pētījumā nepiedalījās, rezultātus vērtē piesardzīgi. Viņi norāda, ka p-tau217 analīze nevar aizstāt citus izmeklējumus un pagaidām nav pietiekami precīza, lai pēc tās vien prognozētu konkrēta cilvēka nākotnes veselības stāvokli. Turklāt biomarķiera līmeni var ietekmēt arī citi faktori, piemēram, nieru darbības traucējumi, vecums vai citas slimības.