Latvieši ir senu dabas gudrību un Zemes ritmu jūtoši cilvēki, kas kaut vai kultūras atmiņas veidā ievēro pirmskristietības auglības ritus, kad pulcējas kuplā lokā Līgo jeb Jāņu vakarā. 

Skaidrs, ka šie senie riti – pat ja mūsdienīgākā izpildījumā un ne astronomiski īstajā saulgriežu naktī – prasa daudz spēka. Tad nu tikai šim nolūkam, kā arī lai vairāk dotu spēka senajiem simboliem un maņām, jāņabērnus cienā ar sieru un raudzētu dzērienu, ko mūsdienās zinām ar alus nosaukumu. Sendienās tas tikpat labi varēja būt kāds cits fermentēts dzēriens. Tam nebūtu lielas nozīmes. Tieši tādi dzērieni īsti labi simbolizē vīrišķā spēka – debesu mīlas sakaru ar sievišķo pirmsākumu Zemi. Tā rezultātā visu dzīvo dabu, cilvēku ieskaitot, pārpilda auglība.

Vai nu šādiem vai citādiem vārdiem, labāk vai sliktāk saprotot pirmatnējos mītus un to atbalsi mūsdienu simbolos un svētku piederumos, aizgūtnēm varam stāstīt par Jāņiem cits citam, bet jo sevišķi ārzemniekiem. Tikai tas viss, atvainojiet par tiešumu, ir... liekulība.