Koalīcijas vadošais, virzošais spēks nezina atbildes ne uz valstiskiem jautājumiem, ne sasāpējušām vēlētāju vajadzībām.

Pasaule ir izārdīta. Tā ir samezglojusies un kļuvusi ļoti atskabargaina. "Vecie, labie laiki" ne vienmēr bija tiešām tik labi, taču, no šodienas skatupunkta raugoties, pagātnē pirms desmit gadiem bija dzīve saules apstarotā oāzē. 

Pašreizējā realitātē tautai nomācies, apēnots vaigs un ir liela nedrošības sajūta, neredzot cauri miglājam, kas sedz nākotni. Ir skaidrība un reizē bažas tikai par to, ka mēs nākamajām paaudzēm, bērniem un mazbērniem neatstāsim mierīgu eksistenci sakārtotā stāvoklī uzzeļošā valstī. Aiz robežām dārdina Krievijas imperiālisma kara bungas, saucot pēc krievu pasaules paplašināšanas. Cilvēki noguruši no runām par draudošām klimata pārmaiņām un no krīzes pārvarēšanai domātā Eirosavienības līderu zaļās transformācijas kursa, kas pārvērš eiropiešu, toskait latviešu, tradicionālo dzīvesveidu līdz pašiem pamatiem. 

Ir neziņa par rītdienu, ko agrākam radības kronim nesīs mākslīgā intelekta un tehnoloģisko jauninājumu pastiprinošā klātbūtne.