Latvijā uzsāktā starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošana pamatīgi aizķērusies. Rīgas Centrālajā stacijā un lidostā, kur būvniecība iesākta, –aptuveni par gadu, citur – par trim gadiem. Citur Latvijas teritorijā tā vēl nav pat sākusies. 

Tas nozīmē, ka līdz 2026. gadam – kā sākotnēji bija iecerēts – dzelzceļu nekad neuzbūvēs. Tagad plāno, ka dzelzceļš visā 263 kilometru garumā varētu būt izbraucams tikai 2030. gadā. 

Iemesli, kāpēc būvniecība kavējas, ir vairāki. "Latvijas Avīze" skaidroja, kādi tie ir, kā arī devās pie dažiem lauksaimniekiem un māju īpašniekiem, kuriem paredzēts atsavināt daļu īpašumu plānotās trases teritorijā.

Iemesli, kāpēc būvniecība kavējas, ir vairāki. Pirmkārt, nav skaidri zināms, vai, ņemot vērā strauji augošo būvniecības izdevumu sadārdzināšanos, pietiks naudas, lai turpmāko septiņu gadu laikā pabeigtu šo vērienīgo projektu.

Pirms sešiem gadiem lēsa, ka Latvijā "Rail Baltica" posma būvniecība varētu maksāt divus miljardus eiro. Bet tagad jau spriež, ka tai būs vajadzīgi aptuveni astoņi miljardi eiro. 

Ja tā, tad turpmāk ik gadu būvniecībā būtu jāiegulda miljards eiro. Bet pašlaik tā nav ne Eiropas Savienības ilgtermiņa, ne Latvijas budžetā.

Pagaidām Latvijā pamata trases būvniecībai pieejami vien 160 miljoni eiro, par kuriem turpmāko divu gadu laikā plāno uzbūvēt 13 kilometrus trases starp Iecavu un Bausku.