Šodienas Latvijas bēdīgā demogrāfiskā situācija, domājams, nevienam nav jāpierāda. Mirstības, emigrācijas un zemās dzimstības dēļ mana tauta iet mazumā no gada uz gadu. Līdzšinējie centieni šo nepatīkamo situāciju uzlabot vairāk atgādina neveiklu taustīšanos, bet ne stratēģisku ilgtermiņa pasākumu kopumu, nepārprotami definējot dzimstības palielināšanu kā prioritāru valsts līmeņa mērķi, lai mūsu tautas dzīvais spēks atjaunojas un, Dievs dod, arī aug augumā.

Vairāk nekā skaidrs, ka šādam pasākumu kopumam ir jābūt mērķtiecīgam, labi plānotam, ļoti labi nokomunicētam, bet pats galvenais – ilgtermiņa. Nepārtrauktība laikā ir nepieciešama kaut vai tā dabīgā iemesla dēļ, ka no bērna piedzimšanas brīža līdz brīdim, kad šis pats bērns sāk dot savu artavu tautsaimniecībā, ir jāpaiet aptuveni divdesmit gadiem.

Ļoti vēlētos ticēt, ka mūsu sabiedrība kopumā spēj aptvert šo pastāvēšanai kritisko problēmu, kā arī šā iemesla dēļ ir gana nobriedusi, lai spētu pieņemt kā faktu to, ka katra ...