Sabiedrība par atklātību "Delna" un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagājušajā nedēļā organizētajā diskusijā aicināja Saeimu veikt grozījumus Saeimas deputātu Ētikas kodeksā, kas palicis nemainīgs kopš tā pieņemšanas 2006. gada martā. 

"Latvijas Avīzes" aptaujātie Saeimas deputāti pagaidām nesteigsies atsaukties šim aicinājumam un nepiekrīt arī izteiktajiem argumentiem, kāpēc Ētikas kodekss, kas ir Saeimas Kārtības ruļļa pielikums, būtu jālabo. "Delna" un KNAB to pamato ar Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas 2019. gadā izteiktajām rekomendācijām, no kurām daļu Saeima nav izpildījusi, atšķirībā no tiesām, prokuratūras un KNAB, kas ieteikumus ņēma vērā.

"Delnas" rīkotajā diskusijā par Saeimas deputātu Ētikas kodeksu KNAB pārstāve Anna Aļošina norādīja – starptautiskajiem ekspertiem bija bažas, ka Saeimas deputātu Ētikas kodekss nekad nav spēlējis būtisku lomu Saeimas deputātu uzvedības noteikšanā, jo tas ir pārāk vispārīgs. Iemesls tam varētu būt arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ierobežotās iespējas pašai ierosināt kādu lietu. Tādas tiesības ir paredzētas tikai deputātiem. Līdz ar to komisijai nav pienākums reaģēt arī uz trešo personu – kāda Saeimas darbinieka vai sabiedrības pārstāvja – iesniegumu par deputātu neētisku rīcību. Detalizētāk ieteikts arī regulēt iespējamās interešu konflikta situācijas – piemēram, kā deputātam jārīkojas gadījumos, kad Saeimas darba kārtībā ir likumprojekts vai lēmums, kas skar viņa intereses.