14 °C
Līdz sesijas beigām 20. jūnijā Saeima varētu pieņemt grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, bet, visticamāk, lielu izmaiņu tajā nebūs.
Ne tikai pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), bet arī pēc Varakļānu un Madonas novada lūguma deputāti varētu nobalsot par abu pašvaldību apvienošanu, tā izpildot arī Satversmes tiesas spriedumā doto uzdevumu. No tā izriet, ka 13. Saeimā noteiktās pašvaldības robežas neatbilst likuma kritērijam par reģionālās nozīmes attīstības centru, kāda nav ne Varakļānu novadam, ne Rēzeknes novadam, ar kuru Varakļānus piedāvāja apvienot 13. Saeimas deputāti.
Iespējams, Saeima varētu atteikties arī no 2029. gadā paredzētās valstspilsētu – Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Rēzeknes un Daugavpils – apvienošanas ar blakus esošajiem novadiem, jo tas ir arī koalīcijā pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) interesēs. Taču plašākas izmaiņas likumā, visticamāk, nenotiks. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs
Oļegs Burovs šonedēļ komisijas sēdē ierosināja likumprojektu Saeimā skatīt kā steidzamu divos lasījumos, lai to līdz sesijas beigām jūnijā varētu pieņemt.
O. Burovs ir neatkarīgais deputāts, bet viņa vadītā partija "Gods kalpot Rīgai" sadarbojas ar ZZS.
Labas pārvaldības prakse nozīmē, ka ikvienas izmaiņas likumos Saeimai vajadzētu pieņemt ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām, kas notiks 2025. gada 7. jūnijā. Tas attiecas gan uz vēlēšanu sistēmu, gan izmaiņām pašvaldību robežās. O. Burovs piedāvāja Saeimā 1. lasījumā likumprojektu skatīt 16. maijā, dodot iespēju deputātiem iesniegt priekšlikumus līdz 22. maijam. Pēc tam komisija vairākās sēdēs tos varētu izskatīt, lai 13. vai 20. jūnijā Saeima pieņemtu likuma grozījumus galīgajā lasījumā. Komisijas vairākums tam neiebilda. Jāatgādina, ka vienlaikus komisijas darba kārtībā būs arī Rēzeknes domes atlaišanas likums un ar to saistītās izmaiņas Pašvaldību domes vēlēšanu likumā, kurus Saeima ceturtdien nodeva komisijām.
"Apvienotā saraksta" un ZZS dotās cerības ar novadu reformu neapmierinātajām pašvaldībām atjaunot agrākās robežas nevarētu piepildīties arī sarežģītās procedūras dēļ.
Par to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē atgādināja Juridiskā biroja vecākais konsultants Edvīns Danovskis. Par katru deputātu iesniegto priekšlikumu, kas saistīts ar pašvaldību robežu grozīšanu, tās apvienojot vai sadalot, ir jārīko konsultācijas ar vietējam kopienām. Tāpat ikviens šāds piedāvājums ir jāizskata valdībā un Saeimai jāsaņem valdības atzinums. Šis apgrūtinājums varētu neskart ierosinājumu svītrot likumā paredzēto valstspilsētu un novadu apvienošanu 2029. gadā, jo šajā gadījumā pašvaldību robežas nemainās. Taču Juridiskā biroja pārstāvis atturējās komentēt konkrētus gadījumus, kamēr priekšlikumi nav iesniegti.
Paredzams, ka to varētu būt daudz, tāpēc piedāvājums likuma grozījumus izskatīt kā steidzamus neapmierināja "Apvienotā saraksta" deputātus Ingmāru Līdaku un Māri Sprindžuku, kurš uzskata, ka likumā būtu jāveic plašākas izmaiņas, pārskatot situāciju arī Pierīgas pašvaldībās.
"Tas ir noziegums pret demokrātiju, ja, nerēķinoties ar iedzīvotāju viedokli, cilvēki ir iedalīti pašvaldībās, kurām viņi nejūtas piederīgi,"
sacīja M. Sprindžuks. I. Līdaka pieļāva, ka koalīcija, visticamāk, visus opozīcijas priekšlikumus noraidīs.
Uz komisijas sēdi bija uzaicināti arī Varakļānu un Madonas novada pašvaldību vadītāji Māris Justs ("Latvijas attīstībai") un Agris Lungevičs (ZZS), kuri abi apstiprināja, ka pašvaldības vēlas strādāt kopā, jo jau tagad tām ir kopīga pašvaldības policija, kultūras un sporta dzīve, plānots izveidot arī vienu būvvaldi un bāriņtiesu. Pašvaldību apvienošanu atbalsta arī Anita Brakovska (ZZS), kura ir ievēlēta no Latgales. Taču iebildumi bija citam Latgales deputātam – Jurim Viļumam ("AS"), kurš uzskata, ka Varakļānu novads var pastāvēt arī esošajās robežās, jo savas funkcijas spēj veikt.
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis aicināja valdību padomāt par finansējumu pašvaldībām, kas apvienojas. Arī viņš par trūkumu uzskata to, ka reformas labojumus Saeima sāk skatīt pa mazam gabaliņam. M. Pūķis atgādināja, ka 13. Saeima neizvērtēja nomales problēmu, bet tagad nekas netiek darīts, lai situāciju tur uzlabotu. Lietuvas pieredze liecinot, ka pēc reformas nācās pašvaldības atkal sadalīt – kad to izdarīja, atsevišķās teritorijās bija jūtams progress, teica M. Pūķis.
