Šodien aprit desmit gadi, kopš Rīgā, Zolitūdē, notika Latvijā nebijusi traģēdija. Sabrūkot publiskai ēkai, lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki. 

Tiesvedība Zolitūdes traģēdijas sakarā joprojām turpinās, šobrīd tā ir pēdējā, trešajā instancē. Līdz ar to galīgais tiesas spriedums vēl nav zināms.

Taču kas ir zināms un izdarīts, lai mēs dzīvotu un apmeklētu drošas būves, lai līdzīgas traģēdijas vairs nekad neatkārtotos? Tūlīt pēc traģēdijas Saeima izveidoja parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Tai bija jāizvērtē ikviens potenciālais risks, jāapzina visas sistēmiskās kļūdas un jāuzdod valdībai tās novērst.

Būvniecību sola likt zem lupas

Tā laika Valsts prezidents Andris Bērziņš nolaidības dēļ notikušo traģēdiju nosauca par masu slepkavību. Emociju karstumā politiķi izteica ātras izmeklēšanas solījumus un apņemšanos neko tamlīdzīgu vairs nepieļaut. Pirmie soļi sekoja ātri. Saskaņā ar ekspertu ieteikumiem Saeima būtiski pilnveidoja un papildināja Būvniecības likumu, paredzot izveidot speciālu valsts kontroles institūciju – Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) ar pamatuzdevumu kļūt par galveno uzraugu lielajos komercprojektos, kā arī valsts un pašvaldību finansētajos būvobjektos.

BVKB uzraudzībā nonāca skolas, iestādes, lielveikali un citi sabiedriskie objekti. Līdz ar to BVKB pārziņā esošajās būvēs sākās neatkarīga drošuma kontrole, apzināšana un fiksēšana.